Darba tirgus pieprasa ne tikai teorētiski, bet arī praktiski sagatavotus jaunos profesionāļus, kuru zināšanas ir balstītas uz reālām situācijām, ne tikai iegūtas grāmatu lappusēs. Transporta un sakaru institūts (TSI), ejot līdzi laikam, dalās pieredzē, kā mūsdienīga augstskola ir mainījusi studiju procesu un programmas, kurās arvien lielāka loma ir nozaru ekspertiem, praksēm un pieredzēm.
Par pieeju studiju procesam vairāk stāsta Transporta un sakaru institūta (TSI) prorektors akadēmiskajā un zinātniskajā darbā, profesors, Dr. sc. ing. Mihails Savrasovs (M.S.) un studējošo piesaistes un biznesa attīstības daļas vadītāja Marija Lobanova (M.L.).
Šodien darba devējs gaida, ka jaunais darbinieks jau tūlīt pēc augstskolas pabeigšanas spēs dot savu pienesumu uzņēmuma darbībā – būs ieguvis praktisku pieredzi darbā. Vai TSI nodrošina studējošajiem kvalitatīvas prakses vietas?
M.L. – Mūsu augstskola strādā roku rokā ar pārstāvjiem no dažādām industrijām, tāpēc ir izveidojies sadarbības partneru loks, kuri ne tikai piedāvā prakses vietas un labprāt pieņem darbā mūsu augstskolas absolventus, bet arī sniedz ieteikumus studiju programmu pilnveidošanai, vada nodarbības un arī citādi piedalās augstskolas darbībā. Tādējādi mēs spējam sniegt studentiem iespēju pilnvērtīgi apgūt izvēlēto studiju jomu, kā arī uzņēmēji saņem augsti kvalificētus darbiniekus. Ja studiju programmā ir paredzēta obligāta prakse, tad piedāvājam studentiem to apgūt mūsu sadarbības partneru uzņēmumos. Esam novērojuši, ka sadarbības partneri piedāvā darbu studējošajiem jau otrajā vai trešajā kursā, neskatoties uz to, vai konkrētajā programmā prakse ir paredzēta obligāti. Tas liecina, ka darba devēji ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk piesaistīt jaunos profesionāļus, kamēr viņi nav pieņēmuši citu industrijas uzņēmumu darba piedāvājumu.
Ne tikai prakses vietā students var gūt praktiskas zināšanas, bet arī augstskolā. Īpaši cieša sadarbība ir izveidojusies ar robotikas un IT nozares profesionāļiem, kā arī profesionālās maģistra programmas “Aviācijas vadība” pilnvērtīgai apguvei ļoti nozīmīgas ir starptautiskās lidostas “Rīga” speciālistu zināšanas. Tāpat bakalaura studiju programmā “Aviācijas transports” programmas direktore Monta Aleksandra Lācāne pašlaik strādā “Latvijas gaisa satiksmē” kā mācību daļas vadītāja. Arī profesionālā bakalaura studiju programma “Transporta un biznesa loģistika” iet līdzi pārmaiņām – to nodrošina tas, ka programmas direktors Aleksandrs Kotļars pārstāv arī loģistikas biznesu. Tas dod iespēju studentam saņemt zināšanas, ko grāmatās neraksta – tas ir padziļināts kādas šauras jomas kurss, kas balstās reālajā dzīvē un darbā. Līdz ar to droši varam teikt, ka TSI studiju programmas ir saturiski aktuālas šodienas dzīvei.
Vai studentiem ir iespēja iziet praksi arī ārvalstīs?
M. L. – Protams, liela daļa mūsu sadarbības partneru ir starptautiski uzņēmumi, tāpēc droši varam teikt, ka prakse var būt ne tikai Latvijā. Ja potenciālais darba devējs saskata studējošajā potenciālu, tad var viņu pieņemt praksē arī kādā no sava uzņēmuma ārvalstu struktūrvienībām.
M.S. – Augstskola ir iesaistījusies arī “Erasmus+” programmā, kas paredz ne tikai došanos mācīties, bet arī praksi ārzemēs. Mums ir daudz piemēru, kad studenti studiju programmas praktisko daļu izvēlas apgūt ārvalstīs, piemēram, ja runājam par loģistikas jomu, tad prakses vieta Antverpenē ir ideāls risinājums – mums ir šādi piemēri. Vēl vairāk – ir gadījumi, kad pēc diploma saņemšanas ārvalstu prakses vietas devējs studentam piedāvā pastāvīgu darbu.
Mums ir svarīgi zināt, ko pēc augstskolas absolvēšanas dara mūsu absolventi, tāpēc esam izveidojuši Absolventu asociāciju, kuras ietvaros varam sekot mūsu absolventu tālākajām darba gaitām un karjerai. Tos, kam veidojusies veiksmīga karjera vai kuri vēlas dalīties savā profesionālajā pieredzē, aicinām tikties ar studentiem, lai arī viņi zinātu, kas būtu jādara, lai veiksmīgi startētu darba tirgū un turpinātu savu karjeras izaugsmi. Tie ir pieredzes stāsti, kas jaunos studentus iedvesmo.
Iepriekšējos gados, pirms pandēmijas, rīkojām absolventu vakarus, kuros neformālā gaisotnē pārrunājam aktualitātes. Es teiktu, ka tā ir tā kā tīklošana (angļu val. Networking) – pieredzes apmaiņa starp bijušajiem absolventiem, kas noder turpmākajā dzīvē.
TSI ik gadu rīko studentu, absolventu un darba devēju aptaujas, kas ļauj mums izdarīt secinājumus, ko būtu nepieciešams uzlabot, ko papildināt. Atgriezeniskā saite ir ļoti svarīga, jo tā dod iespēju augstskolai vienmēr būt soli solī ar aktuālāko ikkatrā jomā.
Noprotu, ka TSI pats īpaši aktīvi nemeklē jaunus industriju sadarbības partnerus – viņi paši jūs atrod…
M. L. – Tas ir iepriekš ieguldītā darba rezultāts. Industriju pārstāvji ir ieinteresēti pieņemt darbā labi sagatavotus speciālistus. Viņi jau zina, ka TSI studiju programmas ir labi izstrādātas un studiju process ir organizēts augstā līmenī. Tāpēc nāk un piedāvā savus pakalpojumus – ekspertus, lektorus un cita veida investīcijas, kas ļauj studentus sagatavot vēl labāk un vēl pietuvinātāk industrijas šodienas vajadzībām. Es teiktu, ka uzņēmēji savā ziņā pat cīnās par mūsu studentiem.
Ir zināms, ka studiju laikā var saņemt gan dažādus grantus, gan atlaides studiju maksai. Kas ir jādara, lai studētu privātā skolā bez maksas?
M.S. – TSI labākajiem studentiem piedāvā studiju maksas atlaides. Ja redzam, ka students ir ļoti motivēts, labi mācās un alkst dzīvē kaut ko lielu sasniegt, augstskola no savas puses sniedz atbalstu, piešķirot viņam studiju maksas atlaides 50%, 75% apmērā vai pat bezmaksas studiju iespēju. Piebildīšu, ka mūsu augstskolā nav valsts apmaksātu budžeta vietu, tāpēc ar šādu atbalstu mēs labākajiem un mērķtiecīgākajiem jauniešiem dodam iespēju parādīt sevi studiju laikā un veidot lielisku nākotnes karjeru arī tad, ja viņu pašreizējā finansiālā situācija nav spoža un apmaksāt mācības ir ļoti grūti. Esam arī sociāli atbildīga privāta augstskola, tāpēc īpaši atbalstām lielas ģimenes un piedāvājam īpašu atlaidi Latvijas “Goda ģimenēm” (3+ ģimenes karšu īpašniekiem).
M.L. – Papildus jau pieminētajām atlaidēm un grantu sistēmai studiju atlaides sniedzam saviem korporatīvajiem klientiem – sadarbības partneriem, lai arī uzņēmuma darbinieki papildinātu savas zināšanas un paaugstinātu profesionālo kvalifikāciju. Savukārt grantus studējošajiem visam mācību periodam piešķir mūsu biznesa partneri – uzņēmumi, kuri saskata konkrētajā studentā labu potenciālu. Šogad grantus piešķir robotikas un IT nozares uzņēmumi, tādējādi nodrošinoties, ka pēc diploma saņemšanas perspektīvākie studenti nāks strādāt uz konkrēto uzņēmumu. Lai noskaidrotu, kurš no studentiem ir piemērotākais konkrētajam darba devējam, tiek izsludināti grantu konkursi, kuru vērtēšanas komisijā ir arī uzņēmumu pārstāvji. Vēlāk ar pretendentiem norit pārrunas. Katrs pirmkursnieks var startēt grantu konkursā, taču grantu var arī zaudēt, ja sekmes vai attieksme pret studijām nav pietiekami augstā līmenī.
Vēl jāpiemin, ka TSI atbalsta meitenes, kas interesējas vai aizraujas ar tehnoloģijām un domā par aizraujošu karjeru IT jomā. Kā piemērs – TSI olimpiādes ietvaros mēs īpaši atbalstījām meitenes, kas piedalījās inženierzinātņu virzienā. Un šajā gadā viens no mūsu partneriem ir pievienojies mūsu iniciatīvai un sniedz grantus studijām IT jomā tieši meitenēm. Šis atbalsts tiek sniegts, protams, ņemot vērā arī Ekonomikas ministrijas prognozes par darba tirgu, jo tieši dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomās ir vislielākais darbinieku trūkums.
Tradicionāli TSI pavasaros rīko olimpiādi vecāko klašu skolēniem. Ko iegūst olimpiāžu dalībnieki un ko augstskola?
M. L. – Jā, olimpiādes inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs ir TSI tradīcija, kas gan pēdējos gados norit attālināti – “online” režīmā. Šī gada jaunums ir konkurss robotikā olimpiādes ietvaros. Uz olimpiādi aicinājām ne tikai vidusskolēnus no vispārizglītojošajām skolām, bet arī no profesionālajām vidējām mācību iestādēm, kā arī ārvalstīm, jo olimpiādes laikā tika piedāvāta arī uzdevumu izpilde angļu valodā. Labākie dalībnieki saņem studiju atlaides līdz pat 100% apmērā – tā ir laba motivācija piedalīties mūsu olimpiādē.
Kādi ir vidējie olimpiāžu rezultāti? Vai attālinātās mācības ir iecirtušas pamatīgu robu skolēnu zināšanās eksaktajos mācību priekšmetos?
M. S. – Šogad situācija bija daudz labāka nekā iepriekšējā gadā. Kopumā olimpiāde noritēja perfekti, jo dalībnieku bija ļoti daudz – reģistrējušies tai bija ap 400 skolēnu, bet līdz finālam nonāca nedaudz pāri simtam jauniešu. Tas ir vēsturiski lielākais dalībnieku skaits. Priecājamies, ka liels skaits dalībnieku izvēlējas matemātiku un programmēšanu. Šīs olimpiādes galvenais mērķis ir atrast topošās „zvaigznes”, un arī šogad tas ir izdevies. Papildus TSI piedāvātajām balvām labākie saņēma dāvanas no mūsu sadarbības partneriem. Kopumā valdīja ļoti pozitīva gaisotne un visi bija priecīgi par intensīvo darbu un iegūtajiem rezultātiem.
Vai TSI piedāvās studiju vietas Ukrainas jauniešiem?
M. S. – Protams, jau šobrīd bakalaura līmenī mūsu augstskolā mācās studenti no Ukrainas – pagaidām bez maksas, bet ar nākamo mācību gadu viņiem tiks piemērota studiju maksa, kas ir līdzvērtīga Latvijas iedzīvotājiem – tātad viņiem nebūs jāmaksā vairāk, kā tas tradicionāli ir ārvalstu studentiem. Esam runājuši ar saviem sadarbības partneriem Lielbritānijā – Rietumanglijas universitāti (University of the West of the England, UWE Bristol), lai arī Ukrainas jauniešiem būtu iespēja maģistra līmenī saņemt dubulto diplomu studiju programmās, kuras to piedāvā. Vienlaikus gan TSI, gan UWE Bristol nodrošina jauniem pētniekiem no Ukrainas studijas doktorantūras līmenī bez maksas.
Šajā mācību gadā savu darbību ir uzsācis projekts iDEAHUB. Kas tas ir, un kā tas attīstās?
M.S. – Projekta ietvaros ir radīts vienots inovāciju centrs iDEAHUB, kur ciešā sasaistē sadarbojas studenti, pasniedzēji un industrijas pārstāvji. Inovāciju centrā ir iespējams realizēt dažādus projektus, turklāt projektu īstenošanai tiek piešķirts arī finansējums. iDEAHUB darbības process tiek organizēts šādi: studenti, studentu grupa vai arī skolēni vai skolēnu grupa, izstāstot savu ideju, var iesniegt konkursa pieteikumu. Ja projekts tiek atbalstīts, tad jaunieši saņem gan finansiālo, gan akadēmisko atbalstu savas idejas prototipa vai izpētes īstenošanai. Tāpat inovācijas centrā gaidīti ir industriju pārstāvji, kuriem ir ideja vai problēma, bet nav iespēju to izpētīt dziļāk vai atrast labāko risinājumu. Tas ir ļoti interesanti pašiem studentiem, jo projekta ietvaros var saņemt ne tikai finansējumu līdz pat 11 tūkstošiem eiro viena projekta īstenošanai un ikmēneša stipendiju pusgada garumā, bet arī izbaudīt to fantastisko sajūtu, ka jau studiju laikā dari lietderīgu, kādam ļoti nepieciešamu darbu. Svarīgi arī tas, ka iesaiste projektā tiek saistīta studiju kursa ieskaites nokārtošanai. Vienlaikus projektā iesaistītie jaunieši saņem bezmaksas apmācību par biznesa veidošanu, inovāciju vadību, “start-up” veidošanu un attīstību un citām aktuālām tēmām.
Vai projekts ir uzsācis reālu darbu?
M.S. – Jā, jau šī mācību gada sākumā bija pirmais projektu konkursa uzsaukums, un tā rezultātā trīs projekti ir realizācijas procesā. Aizvadītajā nedēļā noslēdzās otrais uzsaukums – redzam, ka būs vēl četri ļoti interesanti projekti. Gribu uzsvērt, ka šajā projektā drīkst pieteikties ne tikai TSI studenti, bet gan ikviens students, kā arī vecāko klašu skolēni no jebkuras izglītības iestādes Latvijā, tajā skaitā tehnikumiem un arodskolām. Priecājos, ka ir izveidojušās studentu grupas, kurās katrs dalībnieks pārstāv citu augstskolu. Kā jau iepriekš teicu, projektā ir aicināti arī industriju pārstāvji – esam gandarīti, ka viens no realizācijā esošajiem projektiem ir tieši industrijas ieteikts – tagad studentu grupa strādā, lai ar inovatīvām idejām atrisinātu robotikas industrijas problēmu.
Kas šim projektam piešķir finansējumu?
M.S. – Finansētājs ir Eiropas fonds, ar Centrālās finanšu līgumu aģentūras atbalstu. TSI nav vienīgā Latvijas augstskola, kas realizē šāda veida projektu, taču konkursā par projekta īstenošanu TSI startēja ar robotikas, datorzinātņu un viedo tehnoloģiju jomu projektiem un mūsu piedāvājums tika augstu novērtēts. No savas puses piedāvājam labi aprīkotas laboratorijas, augsti kvalificētus mentorus un, kā jau pieminēju, dažāda veida vieslekcijas.
Vai ir arī citi piemēri, kā industrijas integrējas studiju procesā?
M.L. – Vēlos pateikt, ka ne tikai šī projekta ietvaros, bet arī ar cita veida pasākumiem mēs varam palīdzēt dažādiem uzņēmumiem no jebkuras industrijas jomas – mūsu pasniedzēji un studenti ir gatavi izaicinājumiem jebkurā no mūsu augstskolā realizētajām jomām. Mūsu studentiem ir iespēja arī diplomdarbus izstrādāt konkrēta jautājuma pētīšanai, kas nav atrauts no realitātes, tādējādi diplomdarbam ir augsta pievienotā vērtība.
M.S. – Jebkurš uzņēmums var vērsties mūsu augstskolā un pasūtīt līgumpētījumu, ko veic mūsu pētnieki un profesori, bet pētījumā tiek iesaistīti arī studenti. Pēdējo trīs četru gadu laikā pieprasījums ir liels, jo uzņēmējiem ir iespēja saņemt ES finansējumu kādas problēmas vai attīstības iespēju pētījumam. Priecājamies par šo iespēju, jo ieguvēji ir gan studenti, gan augstskolas pētnieki, gan uzņēmumi.
Arī jaunajā maģistra programmā “Dubultais diploms datorzinātnēs: Datu analītika un mākslīgais intelekts” ir iekļauta cieša sadarbība ar uzņēmumiem – viņi ir tie, kas nāk ar savu pieprasījumu un datiem, lai studenti strādātu pie reāliem jautājumiem, kas nav atrauti no dzīves. Ir mainījušās arī studentu prasības – viņi vēlas studiju sasaisti ar praktisko dzīvi un darbu.
