Mūsdienās dati ir kļuvuši par vērtīgāko resursu pasaulē – ne velti tos dēvē par jauno zeltu vai naftu. No viedtālruņiem līdz satiksmes kamerām un meteoroloģiskajiem satelītiem – modernās tehnoloģiju ierīces vāc milzīgus datu apjomus, kas noder visdažādākajās jomās, sākot no vēža pētījumiem, biznesa un finansēm līdz pilsētu plānošanai, zinātnei, mašīnbūvei un veselības aprūpei. Datos balstīti lēmumi ļauj mums labāk izprast apkārtējo pasauli. Ne vien risinājumi, kas nepieciešami uzņēmumiem, satur datus, bet nereti stratēģijas, lēmumi un darbības ir balstītas tieši datos. Analizējot datus, tiek modelētas situācijas vai izteiktas prognozes, kas ļauj ne tikai pieņemt precīzākus un izdevīgākus lēmumus, bet arī izvairīties vai sagatavoties situācijām, kas var ietekmēt uzņēmuma izaugsmi negatīvi. Vienlaicīgi dati ļauj labāk izprast rezultātus un izpildi, kā veidot vai attīstīt produktus nākotnē, kā paaugstināt efektivitāti, kā arī uzlabot klientu pieredzi un ne tikai.
Datu inženierija ir nozare, kas ļoti strauji attīstās, tā nodarbojas ar datu vākšanu, apstrādi, glabāšanu un analīzi. Lai dati būtu vērtīgi un izmantojami, tie ir jāvāc, jātīra un jāorganizē, šis process ir laikietilpīgs, jo tiek iesastīti dažādi speciālisti. Datu inženieri izstrādā sistēmas un rīkus, kas ļauj citiem piekļūt datiem un tos izmantot. Bez datu inženieriem mēs nevarētu efektīvi izmantot datus, kas mums ir pieejami. Ir svarīgi atšķirt divu veidu datus: reālos un sintezētos. Reālie dati tiek iegūti reāllaikā, jebkurā vietā pasaulē, piemēram, sensoru datu savākšana vai aptauju veikšana. Savukārt sintezētie dati tiek ģenerēti mākslīgi, izmantojot algoritmus un mašīnmācīšanos. Abi datu veidi ir vērtīgi, un tos var izmantot dažādiem mērķiem.
Nav darba pieredzes? Veido CV un projektu portfolio jau studiju laikā
Mūsdienu darba sludinājumos visbiežāk tiek prasīta pieredze vai prakse attiecīgajā jomā, kas parāda, ka kandidāts ir zinošs. Tomēr studentiem, kas tikko absolvējuši augstskolu, visbiežāk pietrūkst prakses vai pieredzes pielietot zināšanas darba ikdienā. Jāatzīmē, ka arī studiju laikā studenti var krāt zināšanas un pieredzi, piemēram, piedaloties projektos, hakatonos, konkursos, kā arī veicot kādu brīvprātīgo darbu. Arī šādu pieredzi darba devējs var ieskaitīt kā profesionālo darbību. Ir tikai jāatceras, ka, pilnvērtīgi to aprakstot, to var pievienot savam CV vai īstenoto projektu portfolio. Transporta un sakaru institūta (TSI) maģistra līmeņa dubultā diploma programma datorzinātnēs “Datu analītika un mākslīgais intelekts” studentiem dalība projektos ir neatņemama studiju procesa sastavdaļa, kur praktiski var izmēģināt un apgūt dažādas zināšanas un prasmes. Kas ir būtiski, ka jau studiju ietvaros viņus aicina veidot savu īstenoto projektu portfolio, kas noderēs turpmākajā karjerā. Šī ir arī lieliska iespēja studentiem, kuriem nav darba pieredzes, parādīt savas prasmes. Ja citu valstu izglītības un darba kultūrās šādu portfolio izveide jau ir neatņemama sastāvdaļa, tad Latvijā tā vēl tikai attīstās. TSI studentiem ir iespēja savā pieredzes bagāžā pievienot vismaz divus projektus – starpdisciplinārais grupas projekts, maģistra darbs.
https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120031317/vai-dati-tiesam-ir-jaunais-zelts
