“iDeaHub” projekts darbojas jau vairāk nekā gadu, un pa šo laiku ar tā atbalstu septiņas studentu un skolēnu komandas attīstīja inovatīvas idejas, un vēl sešas dara to šobrīd. Pastāstīsim par vienu no komandām un viņu izgudrojumu, kā arī par iespējām arī tev saņemt finansējumu un konsultācijas, un uzsākt savu jaunuzņēmumu!
Inovāciju un uzņēmējdarbības centrs “iDeaHub” tika izveidots Transporta un sakaru institūtā (TSI), lai atbalstītu studentus un vidusskolēnus, kuri vēlas uzsākt zinātņietilpīgus jaunuzņēmumus. Šobrīd šeit savus projektus izstrādā sešas studentu un skolēnu komandas, un vēl septiņas komandas jau noslēgušas pirmo izstrādes posmu. Viena no tām ir “APDoc”. Komandā ir divi trešā kursa studenti, kuri sadarbībā ar ekspeditoru kompāniju izstrādā risinājumu, kas varētu būt pieprasīts loģistikas nozarē jebkurā pasaules valstī.
Ieraudzīja vajadzību pēc jauna risinājuma
“APDoc” komanda izstrādā lietotni darbam ar fotodokumentāciju kravu pārvadājumu uzņēmumiem. Komandā sākotnēji bija divi dalībnieki. Ņikita Mickevičs studē trešajā kursā TSI programmā “Transporta un biznesa loģistika“, bet Mihails Kica apgūst programmatūras inženieriju.
Produkta ideja radās Ņikitam, kad viņš stažējās ekspeditoru kompānijā “Relyon Shipping”. Jaunais cilvēks strādāja ar fleksitankiem. Fleksitanks ir maiss, kas tiek uzstādīts transporta konteineros. Tas ļauj sausā konteinerā pārvadāt lejamās kravas: dzērienus, motoreļļu, benzīnu, naftu un citas preces. Viss uzstādīšanas process tiek fotografēts, lai būtu pierādījumi, tajā skaitā apdrošināšanas kompānijām, ka darbs tika veikts kvalitatīvi.
“Fotogrāfija vislabāk atspoguļo kravas stiprinājuma precizitāti, tā stāvokli un daudzumu. Katrai kompānijai, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumu organizāciju, ir obligāti jāuzņem un jāsaglabā liels konteineru un kravu fotogrāfiju apjoms. Piemēram, fleksitanka uzstādīšanas procesā un rūpnieciskās eļļas iepildīšanas laikā darbinieks uzņem 14 bildes. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka dienā kompānija var strādāt ar vairākiem desmitiem konteineru,” stāsta Ņikita.
Ņikitu izbrīnīja tas, kādus instrumentus uzņēmumi izmanto visas šīš fotodokumentācijas apmaiņai un uzglabāšanai, piemēram, “WhatsApp” un “Telegram” lietotnes. “Šīs platformas nav paredzētas šādiem uzdevumiem. Tā strādāt ir ļoti neērti, tas ir roku darbs, kas aizņem daudzas vērtīgas darba stundas. Es padomāju – kaut kas ar to ir jādara,” atceras Ņikita.
Viņa kolēģis Mihails piekrīt, ka bija, pie kā strādāt: “Šīs fotogrāfijas jāglabā mēnešiem vai pat gadiem ilgi. To glabāšana ziņnešos ir neefektīva un nedroša. Un aizņem darbinieku viedtālruņu atmiņu. Iedomājieties, ka jums ir jāpārbauda konteinera fotoattēls, kas tika uzņemts pirms diviem gadiem. Cik daudz jums būs jāritina “WhatsApp”?”.
Vairāk lasi šeit
