Autors: Nadežda Spiridovska, inženierzinātņu doktore
Šahs ir intelekts un erudīcija. Šahs ir emocijas un azarts. Šahs ir sports un karjera. Šahs ir mīlestība un dzīve. Tas ir viss, kas padara šahu par karalisku spēli, kas arvien vairāk gūst popularitāti visā pasaulē.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir oficiāli atzinusi šahu par sporta veidu 1999. gadā, taču šahs nekad nav bijis pārstāvēts olimpiskajās spēlēs. Francijas Šaha federācija ir ierosinājusi šo sporta veidu iekļaut 2024. gada vasaras olimpisko spēļu programmā, bet runa ir tikai par paraugdemonstrējumiem vai kā papildu sporta veidu. Jebkurā gadījumā neviena galda spēle nevar palielīties ar tādiem panākumiem pasaules mērogā.
Kāpēc ir vērts spēlēt šahu? Pirmkārt, šis prāta sporta veids neveicina pārmērīgās slodzes sindromu (kaut gan spēles mēdz būt visai ilgstošas un nogurdinošas) salīdzinājumā ar fiziskiem sporta veidiem, turklāt ir atklāts, ka gados vecāki elites šaha sportisti dzīvo ievērojami ilgāk, ja salīdzina ar iedzīvotājiem kopumā (Krutsch et al., 2020).
Jāuzsver, ka šāds rezultāts ir novērojams arī fizisko sporta veidu elites sportistiem – vidējais mūža ilgums abās grupās ir augstāks nekā iedzīvotājiem kopumā. Kad tika apskatīti hronisko slimību riski, tad konstatēja, ka šaha spēlētājiem bija mazāks risks saslimt salīdzinājumā ar vidēji aktīvām un neaktīvām grupām. Tātad – šahs palielina mūža ilgumu un samazina hronisko slimību riskus, un noteikti tas ir attiecināms ne tikai uz elites sportistiem, bet arī iedzīvotājiem kopumā. Otrkārt, pretēji izplatītajam viedoklim, intelekts nav viena no vissvarīgākajām sportista īpašībām šahā. Pētījumi ar vairākiem pasaules klases šahistiem atklāja, ka izciliem sasniegumiem nav obligāti nepieciešams neparasti augsts intelekts. Tas nozīmē, ka ar cītīgu un neatlaidīgu darbu šahā var sasniegt nozīmīgus rezultātus.
Vairāki autori ir apgalvojuši, ka šahs ir ideāla spēle izglītības nolūkiem (Bart, 2014; Jerrim et al, 2018; Kazemi et al, 2012). Šahs piedāvā optimālu kompromisu starp sarežģītību un vienkāršību, kā arī pozitīvi vērtējams līdzsvars starp taktiku un stratēģiju. Tas apvieno skaitliskos, telpiskos, laika un kombinatoriskos aspektus. Turklāt figūru daudzveidība palīdz noturēt spēlētāja uzmanību, kas ir ļoti svarīgs apsvērums tieši jaunākiem bērniem. Šīs šaha īpašības kopumā var stimulēt uzmanības noturību, attīstīt problēmu risināšanas spējas un arī domāšanas paškontroli.
Vispār par šaha ietekmi uz skolēnu kognitīvajām spējām, uz uzvedību, uz akadēmiskajiem panākumiem ir veikti simtiem dažādu pētījumu daudzās pasaules valstīs. Daļa no šiem pētījumiem ir stingri pamatoti, bet daļa neiztur zinātnisko kritiku. Taču, lai arī cik pārliecinoši neizskatītos rezultāti, var droši apgalvot, ka pētījumu idejas nekad netiks izsmeltas.
2014. gadā veikts pētījums (Nicotera and Stuit, 2014), kurā tika analizēti dažādi pētījumi par šahu laika periodā no 1970. līdz 2014. gadam, pārliecinoši konstatēja pozitīvu šaha ietekmi uz bērnu spējām, bet ne visām.
Apskatāmie pētījumi tika sadalīti pēc kvalitātes trijos līmeņos – pētījumi, kas tika iekļauti pirmajā līmenī, bija klasificēti kā uzticami. Kopējie efektu lielumi no pirmā līmeņa šaha pētījumiem parādīja, ka pēcskolas (after-school) šaha programmām bija pozitīva un statistiski nozīmīga ietekme uz skolēnu rezultātiem matemātikā, bet statistiski nenozīmīgi konstatējumi par kognitīvajiem rezultātiem, kā arī lasīšanas un uzvedības rezultātiem. Šaha nodarbības skolas programmā (in-school) pozitīvi un statistiski nozīmīgi ietekmēja skolēnu matemātikas un kognitīvos rezultātus, bet ne lasīšanas un uzvedības rezultātus. Tātad šahs noteikti ietekmē matemātikas rezultātus, taču audzināšanas izaicinājumi, bez šaubām, paliek uz vecāku un skolotāju pleciem.
Kāds tad ir šahs no šahistu mammas viedokļa? Šahs aizrauj, šahs motivē, šahs dod pārliecību un lieliskas iespējas. Mans vecākais dēls ir divkārtējais vicečempions (U08 un U10) un bronzas ieguvējs (U12) Latvijas jauniešu čempionātos (attiecīgi 2015. gadā, 2017. gadā un 2019. gadā).
Kad jaunais šahists iegūst pelnītu vietu, viņš automātiski iegūst iespēju pārstāvēt Latviju pasaules un Eiropas čempionātos. 2019. gadā mans dēls kopā ar citiem bērniem devās uz Ķīnu cīnīties par tituliem Pasaules jauniešu čempionātā (līdz šim bija arī Grieķija un Rumānija), kur visi mūsu jaunie šahisti ir ieguvuši vienreizēju pieredzi gan šahā, gan dzīvē. Šahs ir ne tikai spēle sirdij, bet arī iespēja ceļot, iepazīt dažādas kultūras un gūt pieredzi dažādos apstākļos, rūdot savu raksturu.
Arī mana meita un jaunākais dēls, kas septiņu un piecu gadu vecumā ir izpildījuši ceturto sporta klasi, ar aizrautību spēlē šahu. Cik prieka un gandarījuma ir organizēt mājas turnīru, iesaistot spēlē visus ģimenes locekļus, ieskaitot kaķi! Vai šahs palīdz maniem bērniem kļūt par personībām? Viennozīmīgi jā.
Spēlēt šahu nav viegli, bet noteikti ir vērts jebkurā vecumā un no jebkura viedokļa.
1. Bart, W.M., (2014). On the effect of chess training on scholastic achievement. Frontiers in psychology, 5, p.762.
2. Jerrim, J., Macmillan, L., Micklewright, J., Sawtell, M. and Wiggins, M., (2018). Does Teaching Children How to Play Cognitively Demanding Games Improve Their Educational Attainment? Evidence from a Randomized Controlled Trial of Chess Instruction in England. Journal of Human Resources, 53(4), pp.993-1021.
3. Kazemi, F., Yektayar, M. and Abad, A.M.B., (2012). Investigation the impact of chess play on developing meta-cognitive ability and math problem-solving power of students at different levels of education. Procedia-Social and Behavioral Sciences, 32, pp.372-379.
4. Krutsch, W., Mayr, H.O., Musahl, V., Della Villa, F., Tscholl, P.M. and Jones, H. eds., (2020). Injury and Health Risk Management in Sports: A Guide to Decision Making. Springer.
5. Nicotera, A. and Stuit, D., (2014). Literature review of chess studies. Recuperado de: http://saintlouischessclub.org/education/research/literature-review-chess-studies.
https://www.delfi.lv/campus/raksti/vai-ir-verts-spelet-sahu?id=52701891
