Anda Sīviņa neplānoja strādāt aviācijas nozarē, bet tieši tur viņu atveda karjeras ceļš, un šajā jomā viņa strādāja piecpadsmit gadus. Kā daudzi aviācijas speciālisti, Anda palika bez darba pandēmijas dēļ. Mūsu sarunā viņa dalījās zināšanās par aviācijas industrijas “virtuvi” un par to, kāpēc ir optimistiski noskaņota par tālāko savas karjeras attīstību.
Anda, par ko strādājāt aviācijas nozarē?
Esmu ieņēmusi dažādus amatus, un visi no tiem – valsts akciju sabiedrībā “Latvijas gaisa satiksme” (LGS), kur es strādāju kopš 2005. gada. Tagad Covid-19 pandēmijas dēļ darba attiecības ar LGS ir izbeigtas, un esmu jaunu izaicinājumu priekšā.
Šķiet, tā ir ļoti tipiska situācija daudziem cilvēkiem aviācijas jomā. Eksperti saka, ka aviopārvadājumu apjoms 2020. gadā ir nokrities par aptuveni 70%. Tātad, jūs šī krīze ir skārusi tiešā veidā?
Jā. Kritums bija dažāds, atkarībā no valsts un uzņēmuma. Eiropā pandēmijas ietekme ir ļoti nopietna, un lidojumu skaita samazinājums ir neaptverams. Dažām aviokompānijām pasažieru skaita samazinājums ir līdz pat 90%. Piloti un pārējie aviācijas speciālisti gaida, kad nozare atkopsies. Pēc Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem, aptuveni 40% aviācijas darbinieku 2020. gadā zaudēja darbu. Tomēr šodien priecājos, ka pēdējie notikumi aviācijā, tai skaitā Latvijā, liecina par pozitīvu attīstību arī debesīs. Es esmu darba maiņas procesā, bet noteikti vēlos turpināt strādāt aviācijā. Līdz ar to šajā situācijā man ļoti noder diploms, kuru es burtiski tikko saņēmu, absolvējot Transporta un sakaru institūta (TSI) maģistra studiju programmu “Aviācijas vadība”. Šobrīd pārrunās ar iespējamo jauno darba devēju viens no nosacījumiem ir maģistra grāds aviācijā.
Bakalaura grādu arī ieguvāt saistībā ar aviāciju?
Nē, man ir bakalaura grāds pedagoģijā, pēc pirmās izglītības esmu veselības un sporta skolotāja, trenere.
Negaidīts pavērsiens no sporta skolotājas līdz aviācijas menedžerim! Kā tas notika?
Sākumā es strādāju izglītības jomā, kļuvu par ministra palīgu Izglītības un zinātnes ministrijā. Tālāko karjeru ietekmēja tas, ka man jau bija valsts pārvaldes pieredze. Es strādāju valsts aģentūrā, Maksātnespējas administrācijā, biju Administratīvā departamenta direktore, manos pienākumos ietilpa arī iepirkumu procesa nodrošināšana. Galu galā mani uzaicināja “Latvijas gaisa satiksmē” ieņemt Administratīvā departamenta vadītāja vietnieces amatu. Arī tur bija nepieciešams vadīt iepirkumu procesu – jāveic savlaicīga, reizēm ļoti sarežģītu tehnoloģiju, iekārtu un pakalpojumu iegāde. Es iepazinu aviāciju no citas puses, jo man bija jāsaprot, ko nepieciešams iegādāties, par ko tiek noslēgti līgumi un kādas tieši ir LGS vajadzības, lai dispečeri un pārējie speciālisti varētu sniegt drošus gaisa satiksmes vadības pakalpojumus.
Jāatceras, ka pie mums aviācijas uzņēmumu īpašnieks ir valsts, līdz ar to cilvēks, kuram ir zināšanas un izpratne par to, kā valsts institūcijas strādā, kāda ir likumdošana, kāda ir kārtība, risinot jautājumus, arī ir noderīgs aviācijas industrijā. Visos šajos uzņēmumos ir atbalsta struktūras – tā pati grāmatvedība, juridiskais departaments un citas nodaļas, bez kurām darbs nav iespējams, un arī tur ir vajadzīgi zinoši cilvēki. Manā gadījumā kārtis labi sakrita: man bija tieši tāda pieredze, kas bija nepieciešama LGS.
Ar ko tieši nodarbojas LGS? Man liekas, ne visi to izprot.
LGS ir Latvijā vienīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs – nodrošina gaisa satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā. Tas nozīme, ka dispečers jebkuru gaisa telpas lietotāju pavada debesīs: visu aviokompāniju gaisa kuģus, arī militārās lidmašīnas un, iespējams, nākotnē arī dronus.
Tātad tieši LGS atrodas dispečeri, kuri palīdz gaisa kuģiem droši un efektīvi pārvietoties mūsu debesīs?
Jā. Kārtību Latvijas debesīs nodrošina gaisa satiksmes vadības dispečeri (air traffic controller).
Bet jums bija citi uzdevumi. Visus 15 gadus nodarbojāties ar iepirkumiem?
Nē, es paspēju piedalīties dažādu departamentu darbībā. Jāsaka, ka LGS ļoti atbalsta darbinieku apmācības, un man bija iespēja visu laiku pilnveidoties, tostarp piedalīties dažādās apmācībās, kas ir specifiskas aviācijai. Es piedalījos apmācībā par drošuma jautājumiem, kas sakrita ar laiku, kad LGS tika ieviesta drošumvadības sistēma (safety management system). Es pievienojos Kvalitātes nodrošināšanas departamentam un piedalījos šīs sistēmas izveidošanā. Faktiski es ieguvu papildu kvalifikāciju kā iekšējais auditors. Šajā departamentā kopā ar kolēģiem veicām uzņēmuma risku analīzi un attiecīgi plānojām un veicām auditus. Mēs pārbaudījām, kā tiek ievērotas kvalitātes un drošuma prasības.
Darba virziena maiņa man atkal iedeva iespēju saprast aviāciju no citas puses – kā notiek procesi un kā tie savā starpā ir saistīti. Ieraudzīju, ka nekas nenotiek atsevišķi, un ka kontrole un uzraudzība arī ir uzņēmuma darbības svarīga sastāvdaļa, kas ļauj gūt pārliecību, ka visi noteikumi tiek ievēroti un procedūras darbiniekiem ir pareizi sastādītas.
Kā tas izskatās dzīvē?
Ne tik sarežģīti, kā izklausās. Piemēram, darbinieks veic kādu no saviem amata pienākumiem. Tad man kā auditoram ir jāaiziet un jāpaskatās, vai viņš to dara tā, kā viņam ir uzrakstīts darba instrukcijā vai standartā, piemēram: paņemt to, aiznest tur un nolikt drošā vietā.
Ja viņš dara pilnīgi citādi, kā rakstīts darba instrukcijā, tad tas var nozīmēt ne tikai to, ka darbinieks neievēro prasības, bet arī to, ka, iespējams, instrukcija nav uzrakstīta pareizi.
Ar to arī audita institūcija nodarbojas – sniedz pārliecību uzņēmuma vadībai, ka procesi notiek pareizi, ka viņi tiek vadīti, kontrolēti, un visu ir iespējams pārbaudīt.
Dispečeriem jūs arī kaut kā sekojāt līdzi?
Jā. Protams, es personiski nē, jo bez specifiskām dispečera zināšanām to nevar izdarīt. Bet Kvalitātes nodrošināšanas departamentā ir pieredzējuši dispečeri, kas jau ir izbeiguši savu aktīvo darbību un veic kvalitātes un drošuma kontroli. Viņi iet un pārbauda, skatās, klausās, kā notiek gaisa satiksmes vadība ikdienā, piemēram, vai dispečers komunicē ar pilotu atbilstoši noteiktajam, vai viņam ir pietiekoši labas angļu valodas zināšanas, vai viņš ievēro nepieciešamās procedūras.
Dispečeri runā tikai angļu valodā ar pilotiem? Pat ja dispečers un pilots abi ir no Latvijas?
Jā, tikai un vienīgi angļu valodā. Jūs jau saprotat – pār Latvijas debesīm tranzītā lido arī no ļoti tālām valstīm, piemēram no Āzijas valstīm. Tāpēc visi dispečeri sazinās angļu valodā, un ir noteikts nepieciešamais angļu valodas zināšanu līmenis, kas ik pa brīdim tiek pārbaudīts, un nepieciešamības gadījumā nodrošinātas mācības. Jāņem vērā, ka aviācijas terminoloģija ir specifiska, ko ikdienā mēs nelietojam.
Pēc kvalitātes nodrošināšanas jums bija vēl kāda specializācija LGS?
Jā, pēdējos sešus gadus šajā uzņēmumā es vadīju Attīstības departamentu. Manos pienākumos bija uzņēmuma stratēģiskā plānošana, kā arī personāla apmācību procesa nodrošināšana. Tie jau ir pārvaldības procesi, un nepieciešamas plašākas zināšanas par aviācijas nozari, ir skaidri jāsaprot, kas notiek Latvijas debesīs. Jāzina, kas notiek gan lidostā, gan kā operē aviokompānijas, kādi ir noteiktie sasniedzamie izpildes mērķi gan uzņēmuma līmenī, gan arī Eiropas līmenī. Jebkurā gadījumā šo uzņēmumu sniegums ir savstarpēji saistīts. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem manos pienākumos bija LGS darbības plānu sastādīšana, ko nosaka normatīvie dokumenti – uz pieciem gadiem un uz kārtējo gadu, kā arī to izpildes kontrole un atskaitīšanās īpašniekam – Satiksmes ministrijai, un protams Eiropas Savienības uzraugošajām institūcijām. Kad ir saprotams kopējais konteksts, tad ir iespējams izstrādāt minētos dokumentus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka ne jau plāns ir rādītājs, bet visu darbinieku kopējais sniegums. Šajā ziņā LGS vienmēr ir bijis izcilnieku sarakstā.
Tātad šos gadus jūs nodarbojāties ar aviācijas vadību, ko vēlāk studējāt arī augstskolā?
Faktiski jā. Efektīvam darbam šajā amatā bija jāzina katra uzņēmuma departamenta funkcijas, bija jāattīsta redzējums par kompāniju kopumā.
Vai ar savu pieredzi pārliecinājāties, ka, strādājot aviācijā, darbiniekam visu laiku ir jāmācās?
Jā, tā tas arī ir. Īpaši tas attiecas uz visām specifiskajām profesijām – inženieri, kas nodrošina sakaru, iekārtu darbību, navigāciju, lokāciju, protams, dispečeri, kuru darbs ir atkarīgs no iepriekš minētajiem speciālistiem. Pilotiem visu laiku jābūt gaisā, jānolido savi kilometri, lai viņi uzturētu savas prasmes un zināšanas attiecīgajā līmenī. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti mācību trenažieri.
