Katerina Alfimova strādā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā, kur viņa nodarbojas ar UX dizaina izpēti. Ja jums nav ne jausmas, ko tas nozīmē, tad no sarunas ar Katerinu uzzināsiet, ko šādi speciālisti īsti dara. Katerina ir ieguvusi pirmo izglītību loģistikas jomā un sākotnēji par IT karjeru vispār nedomāja. Viņas ceļš ir piemērs tam, ka mūsdienās informācijas tehnoloģiju jomā var nonākt ar ļoti dažādu pieredzi un beigās tieši tur atrast savu aicinājumu.
Katerina, ko nozīmē UX dizaina izpēte? Kā tas izskatās reālajā dzīvē? Lūdzu, izskaidro cilvēkiem, kuri par IT nezina daudz.
UX ir IT joma, kurai tagad tiek pievērsta liela uzmanība. Saīsinājums UX nozīmē “User Experience” (lietotāja pieredze). Ar to tiek domāta cilvēka pieredze, mijiedarbojoties ar datoru vai mobilajām sistēmām. Pieņemsim, ka dodies uz kādu mājaslapu vai paņem mobilo tālruni un atver kādu lietojumprogrammu. UX dizainers ir tas, kurš izdomā, kā vietnei vai lietojumprogrammai vajadzētu izskatīties, kādām pogām tur jābūt, kādiem uzrakstiem, kur visam jāatrodas, lai tev būtu pēc iespējas ērtāk to lietot. Lai to izdarītu, viņš pārdomā visu procesu, iedomājas, kā rīkosies persona, kurai ir kāds uzdevums, kā pārvietoties vietnes vai lietojumprogrammas ietvaros. To es arī daru. UX dizaina izpēte (UX Design Research) ir analīze, bet ne no tehnisko prasību puses, bet gan no gala lietotāja, produkta patērētāja viedokļa.
No kā sastāv tava darba diena?
Tas ir ļoti atkarīgs no projekta. Bieži viss sākas ar UX izpēti. Dzīvē tas izpaužas tā, ka vairāku cilvēku komanda, ieskaitot mani, lido vai brauc uz divām līdz četrām dienām viesoties uzņēmumā, kuram nepieciešams IT produkts, kas atrisinās kādu uzdevumu vai problēmu. Šajā uzņēmumā mēs pavadām vairākas dienas, runājot ar cilvēkiem, cenšoties izprast darba procesu un rezultātu, ko viņi vēlas sasniegt ar mūsu palīdzību. Tad mēs to visu analizējam, piedāvājam risinājumu. Pēc tam seko risinājuma saskaņošanas posmi – vispirms mēs uzzīmējam un parādām klientam pirmo statisko priekšstatu par sistēmu, pēc tam tiek izveidots prototips, kurā jau var kaut ko noklikšķināt un saprast, kāda būs lietotāja kustība sistēmā. Kad par to visu ir panākta vienošanās, projekts tiek nodots izstrādātājiem, kuri izveido visu sistēmu, bet UX dizaineri uzrauga, lai projekts tiek īstenots tā, kā paredzēts.
Tu teici, ka lidojat pie klienta. Vai izdodas arī ceļot šajā darbā?
Jā, gadījumos, kad klients atrodas ārzemēs, un mums tādu ir vairākums. Mūsu uzņēmums galvenokārt strādā ar Eiropas valstīm. Šobrīd es piedalos projektā, kurā mēs veidojam komplicētu sistēmu Somijas sabiedriskā sektora uzņēmumam. Tagad mēs strādājam ar viņiem attālināti, bet tas ir turpinājums darbam, kas sākās pirms diviem trim gadiem. Projekta sākumā es bieži devos uz Somiju, lai klientiem parādītu, ko mēs jau esam izdarījuši, un pārrunātu nākamo darba posmu. Tagad mēs esam uzsākuši projektu ar uzņēmumu no Lielbritānijas, taču Covid-19 dēļ mēs ar viņiem strādājam attālināti. Tā arī ir interesanta pieredze. Pirms pandēmijas kolēģi apmeklēja klientus Vācijā, Maltā, Zviedrijā un citās valstis. Ir arī pasūtījumi no Latvijas uzņēmumiem.
Kas tev visvairāk patīk savā darbā?
Šis sākotnējais projekta periods, kad divu nedēļu laikā ir jāsaprot nepazīstama uzņēmuma procesi un pēc tam jānāk klajā un jāpiedāvā viņiem problēmas vai uzdevuma risinājums. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, tāpēc nevar visu laiku tā strādāt, var ātri izdegt. Bet, ja šāds pasūtījums atnāk ik pēc diviem vai trim mēnešiem, tad tas ir lieliski, tas uztur labā formā. Tu nonāc pilnīgi nepazīstamā vidē, redzi dažādus uzņēmumus, risini dažādas problēmas. Turklāt nozare, kurā darbojas uzņēmums, var būt jebkura. Mums bija klienti no aviācijas, automobiļu rūpniecības, telekomunikācijām, bankām un daudzām citām jomām.
Kā tu nonāci IT jomā un UX dizainā? Droši vien nebija tā, ka sapņoji par to kopš bērnības.
Nē, nesapņoju. Ja godīgi, es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri jau no sešu gadu vecuma zināja, par ko vēlas kļūt.
Pabeidzot 12. klasi, es nevarēju teikt, ka vēlos nodarboties ar UX dizainu, jo šīs jomas vienkārši vēl nebija, vismaz manā koordinātu sistēmā pat tādu vārdu nebija.
Pēc skolas es devos studēt loģistiku Transporta un sakaru institūtā (TSI), jo vecāki man teica: Latvija ir tranzīta valsts, tāpēc loģistikas speciālisti šeit vienmēr būs pieprasīti.
Kā tad notika pāreja no loģistikas uz informācijas tehnoloģijām?
Kamēr studēju loģistiku bakalaura programmā, es sāku strādāt TSI Zinātnes nodaļā, kur nodarbojos ar Eiropas projektiem. Un visvairāk man patika projekti transporta, loģistikas un informācijas tehnoloģiju krustpunktā. Automatizēto sistēmu izpausme transportā ir, piemēram, informācijas stendi, kas samērā nesen parādījās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, kur norādīts, pēc kāda laika pienāks kāds autobuss vai trolejbuss. Pie šādiem projektiem mēs strādājām jau toreiz – tas ir pirms 10 gadiem. Toreiz Rīgā aktīvi tika apspriesta arī “Park and Ride” sistēma. Ideja bija tāda, ka cilvēki atbrauc uz galvaspilsētu ar privātām automašīnām, atstāj tās īpašās autostāvvietās pilsētas nomalē un pēc tam pārvietojas pa pilsētu ar sabiedrisko transportu. Tādā veidā gribēja atslogot Rīgas centru. Es uzrakstīju savu bakalaura darbu par “Park and Ride” sistēmu un izmantoju tajā satiksmes plūsmas datormodelēšanu. Var teikt, ka tad es iegāju informācijas tehnoloģiju teritorijā. Apmēram tajā pašā laikā, kad pabeidzu bakalaura studijas, TSI atvēra jaunu maģistra programmu “Informācijas sistēmu vadība”. Studijas tur ir menedžmenta un IT krustpunktā, un iestāties var ne tikai tie, kuriem ir bakalaura grāds IT jomā, bet arī sociālajās zinātnēs. Tas nozīmē, ka arī es ar loģistikas speciālista diplomu varēju studēt šai programmā. Un es izmantoju šo iespēju.
Maģistra studiju laikā mani interesēja tieši transporta un IT jomas mijiedarbība. Divus mēnešus studēju Spānijā, Madrides Politehniskajā universitātē, kur ir transporta nodaļa ar IT ievirzi. Tur šī tēma ir daudz labāk attīstīta nekā Latvijā, un bija ļoti interesanti izpētīt, kā viņi ar to strādā. Šis ceļojums, starp citu, iedvesmoja mani diplomdarbam, kurā es atkal izmantoju datormodelēšanu. Darbs bija saistīts ar vēl vienu Rīgas domes ideju – pārvērst Tērbatas ielu par gājēju ielu. Toreiz TSI studenti izgāja ielās un skaitīja automašīnas, kas pārvietojas pa šo ielu un tās apkārtnē. Tika savākts milzīgs datu apjoms, uz kuru pamata, manuprāt, tika uzrakstīts ne tikai mans diplomdarbs vien. Pēc maģistra darba aizstāvēšanas mani uzaicināja uz kādu Latvijas banku vadīt IT projektus.
Pirms studijām maģistratūrā tu ieguvi izglītību, kas bija diezgan tālu no inženiertehniskajām specialitātēm. Vai nebija bail, ka nevarēsi tikt galā ar IT balstītu apmācības programmu? Man šķiet, ka daudziem ir stereotips, ka, tiklīdz tu sāc studijas IT jomā, tevi nekavējoties spīdzinās ar matemātiku un piespiedīs programmēt.
Programmēt nespieda. Bet viegli arī nebija. Tādiem priekšmetiem kā “Neironu tīkli” vai “Datu statistiskā apstrāde” pat nosaukumi ir biedējoši. Un dažus no tiem bija patiešām grūti apgūt. Jo attālāka pirmā izglītība no tehnoloģijām, jo intensīvāk jāmācās. Studentiem, kuri ieguva bakalaura grādu datorzinātnēs, šī studiju daļa laikam šķita visvieglākā. Pārējiem jāņem vērā, ka tik vienkārši kļūt par IT speciālistu nesanāks. Es ieguldīju daudz darba. Pat ņemot vērā, ka manas analītiskās prasmes vienmēr ir bijušas pietiekami spēcīgas. Man šķiet, ka, ja es tagad kaut ko pagātnē varētu mainīt, es jau sākumā dotos studēt datorzinātnes. Bet mans ceļš bija atšķirīgs, un man tas bija jānoiet.
Kas palīdzēja iet šo ceļu?
Smags darbs un neatlaidība. Man bija vieglāk nekā dažiem citiem studentiem atrast atbildes un padomus, jo es strādāju tajā pašā institūtā, un man apkārt bija kolēģi, pie kuriem es uzreiz varēju pieiet un kaut ko pajautāt. Lai arī to pašu informāciju, protams, varēja meklēt internetā, īpašos forumos, tā ir pieejama. Es to vienkārši dabūju mazliet ātrāk. Citādi viss ir atkarīgs no personas vēlmes apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Ja tava pirmā izglītība nav IT jomā, tu vienkārši veltīsi vairāk laika, lai saprastu kādas lietas, kas saistītas ar statistiku, ar datu apstrādi. Bet to ir pilnīgi iespējams izdarīt.
Es domāju, ka cilvēki ar dažādu profesionālo pieredzi var iegūt papildu maģistra grādu programmā “Informācijas sistēmu vadība”, un tas viņiem nāks tikai par labu. Jebkurā jomā ir iespējas kaut ko uzlabot ar informācijas tehnoloģiju palīdzību.
Tikai iedomājies, ja cilvēks, kurš labi pārzina medicīnu vai sportu, ekonomiku vai finanses, vārdu sakot, jebkuras profesijas speciālists, pārzinās arī IT. Manuprāt, ka tas būs milzīgs pluss viņa karjerai.
Kā attīstījās tava karjera pēc absolvēšanas? Kas tas bija par IT projektu bankā?
Mani uzaicināja vadīt CRM sistēmas ieviešanu. CRM ir saīsinājums no “Customer Relationship Management” – “klientu attiecību pārvaldība”. Tā ir programmatūra, kas organizē un uzglabā informāciju par klientiem. Sistēma ļauj uzlabot mārketingu un klientu apkalpošanu, sakārtot un automatizēt daudzus procesus. Tas aizstāj “Excel” tabulu jucekli, ko daži uzņēmumi izmanto. CRM sistēmā nekas netiek zaudēts, sajaukts, un darbinieki var ērti strādāt ar informāciju par katru klientu. Mēs pētījām CRM maģistrantūrā. Turklāt TSI tieši tolaik ieviesa šādu sistēmu, un es tajā procesā piedalījos, tāpēc guvu zināmu pieredzi.
Vai bija grūti strādāt atbildīgā amatā jaunā jomā?
Nevaru teikt, ka tas bija pārāk grūti, un es vispār nezināju, ko darīt. Man ne vienmēr bija atbildes, un trīs gadus, ko es strādāju bankā, es pastāvīgi nodarbojos ar pašizglītību. Tiesa, daudzi jautājumi jau bija saistīti ar banku specifiku, augstskolā tomēr nav iespējams iegūt šādas specializētas zināšanas. Bet galvenā manis iegūtās izglītības priekšrocība bija spēja sameklēt atbildes un risinājumus.
Bet UX dizainam, ar kuru tu tagad nodarbojies, ar to visu jau nebija nekāda sakara? Kā nonāci līdz šai specializācijai?
Es sāku strādāt IT uzņēmumā “Idea Port Riga“, un sākumā biju projektu vadītāja, sistēmu analītiķe. Un tad UX sāka iekarot pasauli. Par laimi, uzņēmums, kurā es strādāju, neierobežo manu izvēli, kurā virzienā attīstīties. Kādā brīdī daži mūsu uzņēmuma darbinieki pārorientējās un sāka nodarboties ar UX tēmu. Šī pieeja tagad ir pieprasīta tirgū, daudzi uzņēmumi vēlas to ieviest, jo viņi redz ļoti ātrus pozitīvus rezultātus no šādām izmaiņām. Tāpēc mūsu uzņēmumam ir ļoti izdevīgi to darīt. Un tagad es nodarbojos tikai ar UX dizainu. Zīmēt attēlus, izveidot sistēmu prototipus un veikt analīzi – tie ir mani trīs galvenie lielie uzdevumi.
Vai apguvi UX dizaina tēmu praksē vai arī bija nepieciešama papildus apmācība?
Es mācījos papildus – saņēmu UX speciālista diplomu attālināti vienā Īrijas universitātē, mācījos dažādos kursos par šo tēmu, kā arī vairākas reizes lektori ieradās mūsu uzņēmumā un mācīja mūs uz vietas. Par UX arī ir diezgan daudz interesantu grāmatu. Lielākā daļa, protams, ir angļu valodā. Jebkurā gadījumā savas angļu valodas prasmes ir jāuzlabo, lai orientētos informācijas tehnoloģiju jomā.
Ja es izlasīšu šādu grāmatu, es jau nekļūšu par UX speciālistu?
Zini, es domāju, ja cilvēkam ir tieksme domāt loģiski, tad viņš spēj nodarboties ar šo profesiju. Viss šeit ir balstīts uz procesiem: ja tu vari tos uzzīmēt savā galvā, saprast, kā kaut kam vajadzētu darboties, sajust, kā lielākā daļa cilvēku to darīs, tad loģika ir darba pamats. Un, lai zīmētu ekrāna attēlus, tev nav jābūt māksliniekam – vienmēr var lūgt dizainera palīdzību. Protams, ir lieliski, ja viens cilvēks spēj gan veikt analīzi, gan taisīt dizainu, gan vēl programmēt. Jebkura kompānija viņu uzņems ar lielāko prieku. Bet patiesībā lielākajai daļai IT strādājošo ir sava specializācija.
Kāds ir tavs padoms cilvēkiem, kuri domā savu karjeru saistīt ar IT?
Nevajag uztvert informācijas tehnoloģijas kā tikai programmēšanu. Tas ir ļoti plašs darbības lauks, bez koda rakstīšanas te ir daudz dažādu uzdevumu. Piemēram, IT ir dizaineri, kuri vispār nezina programmēšanu. Jūs varat būt testētājs, tas ir arī ļoti svarīgs uzdevums. Jūs varat būt analītiķis, kurš arī nekad nerakstīs kodu, bet runās ar cilvēkiem un sapratīs, kas klientam nepieciešams. Jūs varat ienākt šajā jomā ar visdažādāko pieredzi. Jūs daudz ko uzzināsiet jau darba procesā. Pat ne tāpēc, ka jūs kaut ko paralēli mācīsieties, bet vienkārši atrodoties komandā, kurā cilvēki runā noteiktā valodā, lieto noteiktus terminus, un jūs to visu vienkārši uztversiet. Labi kolēģi nekad nesmiesies, ja jūs kaut ko nesapratīsiet, bet gan paskaidros vai ieteiks, kur atrast informāciju.
Nebaidieties no mīta, ka IT – tas ir ļoti sarežģīti. Šī ir tik milzīga joma, ka vienmēr var atrast kaut ko sev. Nevajag ticēt tādiem stereotipiem kā “IT ir vieta tikai tiem, kas ļoti labi zina matemātiku”. Tas ir novecojis viedoklis. Ja ar loģiku un domāšanu viss ir kārtībā, varat loģiski spriest un uzmanīgi klausīties, ko citi cilvēki jums saka, tad varat atrast sevi IT sfērā.
Nav noslēpums, ka datortehnoloģijas arvien vairāk ienāks mūsu dzīvē. Tagad viss pāriet uz digitālu vidi: komunikācija, izglītība utt. Tātad, ja iegūsiet izglītību IT jomā, jūs noteikti nekļūdīsities, tuvākajās desmitgadēs jums netrūks darāmā.
