Autors: Marina Matafonova
Kad aviācijas nozare atgūsies? Kuras lidostas ir kļuvušas par vadošajām Eiropā? Kāpēc pasažieru sēdvietās tiek pārvadātas kravas? Šos un daudzus citus jautājumus aviācijas eksperti no Latvijas, Ukrainas un Krievijas apsprieda Transporta un sakaru institūta (TSI) rīkotajā tiešsaistes diskusijā “Aviācija: pielāgošanās jaunajai realitātei”.
Aviācijas nozare šodien ir nonākusi sarežģītā situācijā. Pēc vairāku gadu straujas izaugsmes 2020. gadā visi nozares darbību raksturojošie rādītāji strauji kritās: lidojumu skaits, pārvadāto pasažieru skaits, tirdzniecības apjoms lidostās, gaisa kuģu tehniskās apkopes un remonta pasūtījumu apjoms. TSI kā augstskola, kas īsteno vairākas augstākās izglītības programmas aviācijas jomā un seko jaunākajām tendencēm, uzaicināja speciālistus kopīgi apspriest nozares jaunumus, bet attiecīgo programmu studentus — uzdot interesējošos jautājumus.
Aviācijas eksperti ir vienisprātis, ka aviācijas nozare apgrozījuma ziņā “pirmskovida” līmenī — kā 2019. gadā — atgriezīsies 2024. gadā, atzīmēja 11. decembrī notikušās diskusijas dalībnieki. Lidostas “Rīga” valdes loceklis Artūrs Saveļjevs ir optimistisks un uzskata, ka tas var notikt pat agrāk. Tomēr krīze joprojām rit pilnā sparā, un jauni drošības pasākumi — distancēšanās, temperatūras mērīšana, COVID-19 testēšana utt. — darbosies vēl ilgi. Turklāt atšķirības ierobežojumos, pēc Saveļjeva teiktā, apgrieza konkurences situāciju nozarē kājām gaisā. Piemēram, saskaņā ar jaunākajiem datiem, Eiropas vadošās lidostas šobrīd ir Turcijas un Krievijas lielākās gaisa ostas, tās ir pastūmušas no līderu piecinieka ierastos milžus: Lielbritānijas Hītrovas, Francijas Šarla de Golla un Vācijas Frankfurtes lidostas. Arī Baltijas valstīs konkurence ir apgrūtināta valdību fragmentēto lēmumu dēļ. “Jāsaprot, ka šobrīd gaisa satiksme ir ļoti netieši saistīta ar vīrusa izplatību — mēs uzmanīgi sekojam pētījumiem. Pandēmijas sākumā lidojumi starp valstīm patiešām veicināja COVID-19 izplatīšanos. Tagad ir ieviests tik daudz drošības pasākumu, ka risks ir minimāls, valstu iekšienē bīstamība ir daudz lielāka,” skaidroja Lidostas “Rīga” pārstāvis.
Diskusijas dalībnieki no ārvalstīm pastāstīja par noskaņojumu kaimiņvalstīs. “Pandēmijas sākumā, martā-aprīlī, nozarē bija ļoti atšķirīgi viedokļi, daudzi no sirds ticēja, ka problēma izzudīs līdz 2020. gada beigām. Tagad visi ir sapratuši, ka realitāte ir mainījusies, un arī nozarei būs jāmainās,” atzina “RIVC-Pulkovo” (Sanktpēterburga, Krievija) izpilddirektors Gļebs Golovčenko.
“Ukrainā lidojumu skaits ir samazinājies par 50-70% salīdzinot ar 2019. gadu. Visi aviācijas uzņēmumi saskaras ar nepieciešamību optimizēt izmaksas. Mēs daudz runājam ar partneriem — ar virszemes apkalpošanas uzņēmumiem, lidostām un aviosabiedrībām — un visi ir noskaņoti optimistiski. Mēs visi gaidām aktīvā darba atsākšanu jaunajā sezonā, gaidām vakcinācijas, kādus pozitīvus atklājumus un to, ka nebūs ieviesta pārāk stingra karantīna. Nākamgad mēs kā nozare plānojam sasniegt 70% no 2019. gada apgrozījuma, kas ļaus mums atkal domāt par attīstību. Tas nav tukšs optimisms, to atbalsta mūsu un mūsu partneru konkrētie plāni,” par līdzīgu situāciju savā valstī sacīja Odesas starptautiskās lidostas komercdirektors Vjačeslavs Čeglatonevs.
Tomēr lidojumu samazināšana nenozīmē apstāšanos nozarē. Lidmašīnām, kas paliek uz zemes, joprojām nepieciešama apkope, tāpēc attiecīgie uzņēmumi ir nodarbināti. Daudzi uzņēmumi izmanto piespiedu pauzi, lai īstenotu savus attīstības plānus, kuriem iepriekš nepietika laika — būvē jaunas ražošanas telpas, uzsāk jaunas darbinieku apmācības programmas. Kaut arī nepārtraukta apmācība un pastāvīga personāla pārkvalifikācija aviācijas nozarē tāpat ir norma, uzsvēra Lidostas “Rīga” mācību centra vadītājs Ivars Pavasars.
Visi meklē jaunas iespējas. Viena no tām ir aktīvāk strādāt ar kravu pārvadājumiem, tādā veidā daļēji kompensējot zaudējumus, kas saistīti ar pasažieru skaita samazināšanos. “Šajā sezonā kravu gaisa pārvadājumi un biznesa aviācija — VIP lidojumi — ir sevi parādījuši vislabāk,” sacīja Latvijas uzņēmuma Airline Support Baltic atbildīgais vadītājs Iļja Podkolzins. Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars skaidroja, ka pirms krīzes aptuveni 50% no kravām caur Rīgas lidostu pārvadāja pasažieru reisos. Tagad pasažieru pārvadājumi ir samazinājušies par 70%, bet daļa apgrozījuma tika atgūta pateicoties kravām. “Kopumā aviācijas nozarē Latvijā šogad, protams, apgrozījums samazināsies. Bet Rīga ir ieguvusi milzīgu pieredzi kravu pārvadājumos, ieguvusi jaunus partnerus,” sacīja Kokars. Gļebs Golovčenko apstiprināja, ka arī Krievijā daudzas aviosabiedrības mēģināja pārveidot savus regulāros reisus kravas reisos un pat pārvadāja kravas pasažieru sēdvietās.
Kopumā diskusijas dalībnieki aicināja visu aviācijas nozari saglabāt optimismu un plānot sava biznesa pakāpenisku atjaunošanos jau pārskatāmā nākotnē.
Vairāk par aviācijas aktualitātēm un nākotni no speciālistu skatupunkta lasiet šeit.
