Par sievieti IKT biznesā saruna ar SIA iPro kiberdrošības eksperti un Transporta un sakaru institūta lektori Jeļenu Revzinu.
– Zinot jūsu vecumu, ir skaidrs, ka ar IT lietām esat saistīta jau kopš to ienākšanas Latvijā. Kāpēc izvēlējāties apgūt IT jomu, par ko tolaik bija ļoti maz zināms?
– Pēc vidusskolas beigšanas deviņdesmito gadu sākumā man bija divas izvēles, jo interesēja gan eksaktās, gan humanitārās zinātnes – domāju gan par literatūru un filoloģiju, gan par IT novirziena profesijām, jo tas bija kaut kas pavisam jauns un šķita ļoti interesants. Vecāki mani neietekmēja, tāpēc izvēle man bija jāizdara pašai. Tolaik Rīgas Aviācijas universitātē, tagad Transporta un sakaru institūts (TSI), bija atvērta IT programmēšanas studiju programma. Būtībā tas bija liels izaicinājums, jo tas bija kaut kas pavisam jauns, īsti par IT jomu Latvijā nezināja neviens – arī pasniedzēji paši tikai apguva šo nozari. Trešajā kursā man tētis nopirka pirmo personāldatoru, ļoti lielu un dārgu – tas bija apmēram automašīnas cenā. Kopumā ņemot, tas bija ļoti interesants laiks, jo visi meklēja kaut ko jaunu, gribēja pieņemt izaicinājumus un dzīvot citādi.
– Jūs pieminējāt, ka vēlējāties kļūt par filoloģi vai žurnālisti. Kāpēc izvēle tomēr krita par labu IT jomai?
– Atzīšos, ka es pat iesniedzu dokumentus, nokārtoju eksāmenus un tiku uzņemta LU Filoloģijas fakultātē, bet, aizejot uz pirmo jauno studentu sapulci, ieraudzīju, ka tur praktiski ir tikai meitenes – tikai viens puisis pa vidu. Man bija 18 gadu un mācīties tikai meiteņu vidē ne visai gribējās. Savukārt Aviācijas universitātē uz programmētāju studijām bija pieteicies apmēram vienāds meiteņu un puišu skaits. Iespējams, ka arī tas ietekmēja manu izvēli.
– Vai uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas programmēšanā sākāt strādāt profesijā?
– Jā, maģistrantūras laikā es vienlaikus strādāju par WEB programmētāju un sāku lasīt lekcijas, kas saistītas ar matemātiku un IT. Darbs pamatā saistījās ar mājaslapu programmēšanu, taču pēc maģistrantūras beigšanas vairāk strādāju par pasniedzēju. To var uzskatīt par manas karjeras otro posmu. Šajā laikā sapratu, ka man pietrūkst zināšanu par datortīkliem. Paskaidrošu, ka IT jeb informācijas tehnoloģijas vairāk saistās ar programmatūru un programmēšanu, savukārt IKT jeb informācijas un komunikāciju tehnoloģijas vairāk saistās ar datu plūsmām, tehnoloģijām. Tolaik es vēl nesapratu, kas visam ir pamatā. Pēc šīs atziņas sākās manas karjeras trešais periods – pāriešana uz datortīkliem jeb IKT, kas šķita un arī ir ļoti aizraujoši. Tā es kļuvu par tā saucamo tīklinieku – atbildīgo par tīklu uzturēšanu, konfigurēšanu, traucējumu meklēšanu un problēmu risināšanu. Tagad mana darba specifika atkal ir mazliet pamainījusies – esmu kiberdrošības eksperte. Tā ir joma, kurā parādās arvien lielāki izaicinājumi un noteikti daudz sarežģījumu un risinājumu vēl ir priekšā.
Mana dzīves un darba pieredze parāda, ka IT ir ļoti plaša joma un laika gaitā ir iespēja augt un mainīt arī darbības virzienus. Šajā darbā ir nepārtraukti jāmācās, turklāt var izvēlēties sevi interesējošos virzienus.
– Profesionālā virziena maiņa prasa jaunas zināšanas. Kur tās var iegūt?
– Pirmām kārtām tā ir pašmācība un dažādi kursi – esmu pabeigusi vairākus profesionālos kursus un ieguvusi atbilstošus sertifikātus. Mana darbība ir saistīta arī ar Cisco Networking Academy – datortīklu pasaulē pazīstamu ražošanas kompāniju, kas piedāvā arī dažādus kursus. 2006. gadā TSI ieviesa šo programmu, un es uzsāku tur strādāt kā Cisco Academy instruktore. TSI kvalifikācijas paaugstināšanai pieejami kursi dažādu programmēšanas valodu apguvei kā Java, C++, kā arī tiek aptvertas tādas tēmas kā datu analīze, web lapu programmēšana, kiberdrošība un citas. Piebildīšu, ka 2012. gadā esmu atzīta par labāko Cisco instruktori sievieti Eiropā. Vienlaikus esmu ieguvusi vēl vairākus citus apbalvojumus un sertifikātus, kas apliecina manu augsto kvalifikāciju.
– Vai IT speciālists kādreiz dzīvē var pateikt: tagad es zinu visu?
– Nē, nekad! Notiek nemitīga tehnoloģiju maiņa, rodas jauni virzieni, kas rada jaunus izaicinājumus. Šī brīža aktualitāte ir kiberdrošība, un tā noteikti ieņems arvien nozīmīgāku vietu IT nozarē. No vienas puses, nepārtraukta mācīšanās ir apgrūtinoša, bet, ja esi ieinteresēts, kā mainās un attīstās šī nozare, tad viss ir labi. Mēs esam nepārtrauktā jaunu zināšanu mākonī.
– Jūs tikko apliecinājāt, ka arī Eiropas mērogā IKT jomā tiek akcentēta dzimumu atšķirība, jo atzinību saņēmāt tieši kā instruktore sieviete. Kāpēc vēsturiski ir izveidojies tā, ka IKT jomā dominē vīrieši?
– Esmu par domājusi, un skaidras atbildes man nav. Tas ir vēsturiski izveidojies, bet nesaprotu, kāpēc. Es nesaskatu šajā faktā loģisko pamatojumu. Paskaidrošu, ka IT, kas vairāk ir programmēšana, pēc maniem novērojumiem strādā apmēram 50 pret 50 procentiem sieviešu un vīriešu, savukārt IKT nozare Latvijā ir pilnīgi vīriešu ziņā. Mēs esam tikai dažas sievietes, kas strādā šajā sfērā. Pagājušajā nedēļā skatījos fotogrāfijas no vienas IT konferences Rīgā un redzu, ka šo nozari pārstāv praktiski tikai vīrieši.
– Vai esat profesionālajā vidē novērojusi diskrimināciju, jo esat sieviete?
– Es zinu, ka tāda problēma pastāv. Ir dažādi samiti un forumi, kur notiek plašas diskusijas par nevienlīdzīgo atalgojumu veicot to pašu amatu, par vīriešu priekšrocībām ieņemt augstāku amatu un tamlīdzīgi. Taču es savā darba pieredzē neesmu to novērojusi – profesijai nav dzimuma. Jāatzīstas, ka pat speciāli esmu analizējusi situācijas, bet nevaru saskatīt diskriminācijas pazīmes – viss laikam ir atkarīgs no paša cilvēka, viņa zināšanām un spējām.
Kā pasniedzēja esmu bijusi vairākos komandējumos ārvalstīs, tostarp Skandināvijā, kur redzama pilnīgi cita aina – subjektīvi vērojot, nozarē apmēram vienādā skaitā ir gan vīrieši, gan sievietes. Igaunijā ir līdzīga situācija Skandināvijai, bet Lietuvā situācija ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Es spriežu, ka tas ir vecs mantojums, no kura netiekam vaļā. Tagad daudz kas mainās un mainās arī sabiedrība, tāpēc jauniešiem pēc skolas beigšanas nevajadzētu skatīties, vai esi puisis vai meitene, ir jāizvēlas profesija, kas pašiem patīk un interesē, neskatoties uz tradīcijām. Es iesaku meitenēm nepalikt tikai programmēšanas lauciņā, bet uzdrīkstēties iet arī citos virzienos: elektronika, robotika, datortīkli, telekomunikācijas, informācijas sistēmas utt. Es pat varu piedāvāt savu profesionālo un morālo atbalstu, jo mēģinu pulcēt ap sevi jaunās IKT speciālistes. Diemžēl šobrīd esmu mentors tikai trīs meitenēm, bet ceru, ka mūsu pulciņš pieaugs.
– Varbūt darba specifika nosaka, ka šo profesiju visbiežāk izvēlas vīrieši?
– Iespējams, jo mēs vispirms esam sievietes, mums dzimst bērni, un viņu audzināšana mums ir prioritāte. Programmēšanas jomā, kad var strādāt attālināti, savienot darbu ar bērnu audzināšanu ir vieglāk. IKT joma tomēr bieži prasa tiešu klātbūtni – kaut ko var izdarīt arī attālināti, bet pamatā tas ir darbs ar iekārtām ofisā vai klienta birojā, īpaši bojājumu gadījumā. Savulaik mans darbs saistījās ar datortīklu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu – neskatījāmies, vai ir brīvdienas vai nakts stundas, jo atrast bojājumu un to novērst vajadzēja ļoti ātri. Neslēpšu – tas bija grūti, it īpaši tad, kad mans bērns vēl bija pavisam maziņš. Tagad viņam jau pieci gadiņi, kā arī darba specifika vairs neprasa tūlītēju problēmas risināšanu naktīs un brīvdienās, tāpēc strādāt ir vieglāk. Manā dzīvē ģimene un bērniņš ir prioritāte – visi kolēģi to zina, saprot un pieņem.
– Vai darbs sniedz pietiekami daudz gandarījuma un esat aizmirsusi par literatūru un mākslu?
– Par to es nevaru aizmirst – man ir nepieciešams arī kaut kas cits, ne tikai IKT un kiberdrošības jaunumi. Vajag piepildīt savu garu un dzīvi ar mākslām. Esmu teātra mīļotāja – labi pārzinu teātru repertuāru un lasu grāmatas. Nenoliedzu, ka man ir interesants un labs darbs, bet vajag arī kaut ko citu. Mans vīrs ir novērojis – ja kļūstu nervoza un satraukta, tad zina, ka jāiet uz teātri. Pēc izrādes vienmēr jūtos daudz labāk, garīgāka un mierīgāka.
– Vai ir arī kādi nepiepildīti sapņi, piemēram, doties uz Silīcija ieleju?
– Esmu tur bijusi ekskursijā, bet nedomāju par pastāvīgu darbu citā valstī. Man ir labs darbs šeit, man ir interesanti, man ir lieliski kolēģi, ir iespēja papildus mācīties, profesionāli attīstīties. Latvijā var iegūt ļoti laba līmeņa IT izglītību – TSI studenti un absolventi strādā gan Amazon, gan Google, gan PayPal. Latvijā IT studijas var apgūt vairākās augstskolās, tajā skaitā TSI, kas piedāvā inovatīvas un mūsdienīgas IT mācību programmas ar fundamentālu zināšanu bāzi un pasaules līmeņa aprīkojumu. Mūsdienās jauniešiem ir vaļā visi ceļi, galvenais ir paša vēlme mācīties un attīstīties, jo mācību programmas IT sfērā tiešām ir labas un ir vienas no vispieprasītākajām visā pasaulē.
– Kur iesakāt iet mācīties, ja kāds vēlas iet jūsu pēdās?
– Iespēju ir daudz, bet var iet ne tikai manās pēdās – mums ir daudz ļoti spējīgu IT un IKT speciālistu, kuriem līdzināties. Kā jau es iepriekš stāstīju, karjeras laikā var mainīties virzieni – ir tikai jāgrib, jābūt interesei par visu, kas saistās ar IT – tas ir ļoti plašs darbības lauks. Vistiešākais veids, kā apgūt IKT, ir studijas elektronikas un telekomunikāciju programmās. Es aicinu visus pieņemt izaicinājumu un doties plašajā IT pasaulē.
https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/305842-jelena-revzina-profesijai-nav-dzimuma.htm
