Kopš 2020. gada marta cilvēki ceļo ar lidmašīnām daudz retāk nekā iepriekš. Vai gaisa transporta industrijas attīstība ir apstājusies uz visiem laikiem? Protams, ka nē. Jaunie apstākļi liek no jauna aplūkot turpmākās attīstības perspektīvas, novērtēt jaunos draudus un pavērtās iespējas. TSI uzaicināja vadošos Latvijas aviācijas nozares ekspertus pārrunāt aktuālos gaisa transporta attīstības jautājumus.
Savā redzējumā par aviācijas attīstības vidēja termiņa perspektīvām dalījās:
- Ivars Pavasars, Lidostas “Rīga” Mācību centra vadītājs, TSI profesionālā maģistra studiju programmas “Aviācijas vadība” pasniedzējs
- Artūrs Saveļjevs, Lidostas “Rīga” valdes loceklis
- Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas Asociācijas pārstāvis
- Aleksejs Ogorodņikovs, aviokompānijas SmartLynx IT vadītājs
– Šodien mēs redzam smagāko civilās aviācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara. Kādu padomu jūs varētu dot studentiem, kuri apsver iespēju apgūt maģistra programmu “Aviācijas vadība”?
I. Pavasars: Aviācijas nozare Latvijā jau sāk prognozēt nozares atveseļošanos. Pēc Lidostas “Rīga” ekspertu aplēsēm, nozares atveseļošanās Eiropā sāksies no nākamā, 2021. gada 2. – 4. ceturkšņa. Aviācijā atkal būs pieprasījums pēc augsti kvalificēta personāla, ieskaitot vadības personālu.
A. Saveļjevs: Neskatoties uz ļoti nemierīgajiem laikiem, ar kuriem pašlaik saskaras aviācijas nozare, gaisa satiksme joprojām būs globālo sakaru pamats un viens no svarīgākajiem pasaules ekonomikas balstiem. Turklāt eksperti prognozē, ka pēc pandēmijas aviācijas nozare ne tikai atgūsies no pašreizējām grūtībām, bet tajā iestāsies arī ļoti ātra un nepārtraukta attīstība, tādējādi atjaunojot tās kā vienas no pasaulē visātrāk augošās industrijas statusu. Esmu pārliecināts, ka aviācijas vadības apgūšana ir labs ieguldījums studentiem, lai sagatavotos nākotnes pieprasījumam, kad aviācija atgriezīsies uz pareizā ceļa.
A. Ogorodņikovs: Pašreizējā krīze pasaules aviācijas nozarē nenoliedzami ir bezprecedenta kopš Otrā pasaules kara. Komerciālo pasažieru lidmašīnu skaits, kuras nonākušas ilgtermiņa dīkstāvē, ir desmitiem tūkstošu. Īpaši smagus zaudējumus cieš lielizmēra lidmašīnas. Tomēr, tāpat kā pēc visām iepriekšējām krīzēm – pēc pašreizējās krīzes noteikti sekos atveseļošanās posms. Dažādi eksperti nosauc dažādus datumus, lielākā daļa uzskata, ka jau līdz 2021. gada vasarai nozare atgūs lielāko daļu pirmskrīzes apgrozījuma, bet nākamo dažu gadu laikā pat pārsniegs ierastās apgrozījuma normas.
– Tā ir diezgan optimistiska prognoze. Kāds tai ir pamatojums? Pagaidām aviācijas eksperti Latvijā ir vienisprātis tikai par to, ka nozare ir ļoti cietusi no COVID-19 pandēmijas, apgrozījumiem samazinoties par 70% salīdzinot ar pagājušo gadu.
I. Pavasars: Jā, Latvijas gaisa transporta nozare gadu noslēdz ar lieliem zaudējumiem. Mēs esam liecinieki ne tikai bezprecedenta apgrozījuma kritumam, bet arī masveida darbinieku atlaišanas no aviokompānijām un lidostas “Rīga”. Jo vairāk mēs priecājāmies, kad saņēmām ziņas par reāliem datumiem vakcinācijas sākumam Eiropā. Saskaņā ar jaunāko informāciju vakcīna tiks piegādāta Latvijai šī, 2020. gada beigās. Vakcinācija turpināsies 2021. gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi gaisa satiksmei ir visas iespējas atgūties, sākot ar 2021. gada vasaru.
A. Ogorodņikovs: Vakcīna noteikti palīdzēs vidējā termiņā un ilgtermiņā. Visa medicīnas vēsture par to liecina. Tomēr jau tagad aviācija var kļūt par vienu no drošākajiem posmiem ceļojuma laikā, ieviešot tūlītējus testus vai pārbaudes lidostās, kā arī integrējoties ar pasažieru veselības pārbaudes sistēmām (elektroniskās platformas).
A. Saveļjevs: Kad vakcīna būs gatava, būs vajadzīgs zināms laiks, lai vakcinētu iedzīvotājus visā pasaulē un atgrieztos pie normālas situācijas. Pašlaik ir grūti paredzēt precīzus termiņus, kad tas notiks. Tomēr, saskaroties ar izaicinājumiem, aviācijas nozare vienmēr ir spējusi pielāgoties jauniem apstākļiem, īpaši attiecībā uz jaunu pasākumu īstenošanu drošības draudu novēršanai. To pašu var teikt par COVID-19 pandēmiju, jo aviācijas nozare ne tikai gaida vakcīnu, bet aktīvi meklē jaunus risinājumus, lai gaisa satiksme paliktu drošākais ceļošanas veids. Šie pasākumi ir paredzēti ne tikai, lai novērstu pasažieru inficēšanos ceļojuma laikā, bet arī lai novērstu vīrusa izplatīšanos ar gaisa transportu. COVID-19 testēšana pirms izlidošanas un pēc ierašanās lidostā ir lielisks piemērs tam, kā var ievērojami samazināt slimības pārnešanas risku — testēšana jau ir izrādījusies efektīva dažādās jomās, kur tā ir ieviesta. Šādu ES līmeņa testēšanas protokolu Eiropā pašlaik izstrādā EASA (Eiropas Aviācijas drošības aģentūra), un, cerams, to drīz pieņems visas ES dalībvalstis. Cerams, ka tas atgriezīs aviāciju uz pareizā ceļa pat pirms vakcinācijas visā pasaulē. Starp citu, tiek prognozēts, ka lielāko daļu vakcīnu izplatīs, izmantojot gaisa transportu, tāpēc pieprasījums pēc kravu gaisa pārvadājumiem būs ļoti liels.
– Tieši tāpēc ir vērts sākt studēt maģistra programmā “Aviācijas vadība” jau tagad?
A. Kokars: Aviācijas nozares vadība visas darbības segmentos ir saistīta ar sarežģītas infrastruktūras pārvaldību un jaunāko tehnoloģiju pielietojumu ar nolūku nodrošināt visaugstākos drošības standartus un sasniegt uzņēmumu rentabilitāti sarežģītos konkurences apstākļos. Lai arī Covid-19 ietekmē aviācijas nozare ir smagi cietusi un būs nepieciešami vairāki gadi tās atjaunošanai, nozarē joprojām trūkst kvalificētu speciālistu un vadītāju. Profesionālā maģistra programma “Aviācijas vadība” dod iespēju iegūt zināšanas, kas nepieciešamas nozares līderiem, vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Jāuzsver, ka šī programma ir īpaši vērtīga jaunajiem speciālistiem, kuri jau strādā aviācijas nozarē un ir iecerējuši savu turpmāko karjeru saistīt ar aviāciju. Izpratne par procesiem, pārvadātāju un infrastruktūras operatoru mijiedarbība, kā arī darbs ar aviācijas klientiem un piegādātājiem, tās ir iemaņas kuras var apgūt šai mācību programmā.
A. Ogorodņikovs: “Aviācijas vadības” kurss ilgst apmēram divus gadus. Tas nozīmē, ka absolvēšanas brīdī absolventi būs pievienojušies jau atjaunotai nozarei. Kā aviokompānijas IT nodaļas vadītājam man šķiet, ka pēc krīzes aviācijas vadībā būs pieprasīti radniecīgu nozaru speciālisti, tā sakot, “krustojumā” un ar svaigiem uzskatiem un pieejām. “Vecā gvarde” vairs nevarēs dzīvot pa vecam. Būs jāizveido jauni produkti un pakalpojumi.
Es aicinātu iestāties programmā īpaši citu jomu speciālistus: no mārketinga, tiesību zinātnēm, MBA un, protams, no IT. Viena no jaunajām darba jomām varētu būt jaunu IT produktu (platformu) izveide — izmantojot dažādus aviācijas pakalpojumus vai to kombināciju ar citiem loģistikas, transporta, apmācības vai jebkādiem citiem papildu pakalpojumiem. Aviosabiedrībām būs svarīgi palielināt ienesīgumu no katras pārdotās sēdvietas, vienlaikus nodrošinot visas drošības prasības. Piemēram, elektronisko kanālu attīstība pasažieru reģistrācijai (online check-in) jau ir redzama integrācijā ar pasažieru veselības pārbaudes sistēmām.
I. Pavasars: Studijas ilgst divus gadus. Brīdī, kad jaunā studentu plūsma saņems maģistra grādu aviācijas vadībā, saskaņā ar mūsu prognozēm, aviācija Eiropā jau būs sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Un, protams, nozarei būs vajadzīgi jauni cilvēki ar svaigām zināšanām. Jaunajiem profesionāļiem, kas būs tikko absolvējuši augstskolu, nebūs pieredzes nastas “kā vajadzētu, kā bija, kā mēs to darījām iepriekš”. Viņi ar svaigu aci aplūkos situāciju pēc-kovida aviācijā, un mēs no viņiem gaidām jaunus, drosmīgus lēmumus!
