Šogad no 20. līdz 22. oktobrim Transporta un sakaru institūts (TSI) rīkoja 22. starptautisko zinātnisko konferenci RelStat-2022, kuras galvenā tēma šogad bija “Mākslīgais intelekts transporta jomā.” Pēc ilgstošas Covid-19 pandēmijas, šogad visiem konferences dalībniekiem bija iespēja tikties klātienē, apspriest aktuālos jautājumus un inovācijas, idejas un pētījumu rezultātus transporta un loģistikas un citās saistītās zinātnes jomās. Konferencē piedalījās ap 100 dažādu valstu zinātnieki, uzņēmēji un valsts aģentūru pārstāvji.
Galvenās tēmas, kuras tika apspriestas konferencē:
- Viedie transporta risinājumi
- Tīklošana un telekomunikācija
- Uzticamība, riski un drošības lietojumprogrammas
- Matemātika, statistika, modelēšana un lietojumprogrammas
- Informācijas sistēmas un informācijas tehnoloģijas
- Biznesa un ekonomikas lietojumprogrammas
- Tālmācība un tās iespējas.
Plenārsēdē piedalījās pētnieki un nozares speciālisti no Spānijas, Vācijas un Latvijas, prezentējot jaunākos pētījumu rezultātus un inovācijas transportēšanas jomā.
Plenārsēdē tika apskatīti šādi temati:
- Mākslīgais intelekts transportā: jaunākās nākotnes tendences
- Nākamās paaudzes ilgtspējīgs transports, izmantojot Hyperloop tehnoloģijas: CargoTube
- Viedās pilsētas dimensiju ekonomiskais pamatojums
- Paradigmas maiņa modernajā gaisa satiksmes pārvaldībā
Plašāku ieskatu mākslīgā intelekta izmantošanā viedās mobilitātes izveidē un Hyperloop tehnoloģiju izstrādē sniedza Profesors, Dr. Enrique Onieva no Spānijas un Profesors, Dr. Walter Neu no Vācijas.
Starptautisko attiecību un tiešsaistes mācību prodekāns no Spānijas Deusto Universitātes, Profesors, Dr. Enrique Onieva dalījās ar sava pētījuma rezultātiem mākslīgā intelekta pielietošanā viedās mobilitātes izveidē.
Dr. Onieva uzsvēra, ka šobrīd galvenā problēma Eiropā ir iedzīvotāju urbanizācija, kuras dēļ pilsētām ir nepieciešamas jaunas inovācijas. Lielāka un straujāka urbanizācija veicina drastiskas un ekstremālas klimata pārmaiņas, un, nenoliedzami, tā ir milzīgi ietekmējusi arī transporta pielietojumu pilsētvidē.
Urbanizācijas dēļ mainās iedzīvotāju patēriņa paradumi, piemēram, Covid – 19 pandēmijas dēļ masveidā pieaugusi e-komercija, kā arī satiksme pilsētās. Uzsvērts, lai atrisinātu urbanizācijas radītās problēmas, ir nepieciešama viedās mobilitātes izveide (Smart Mobility). Dr. Onieva skaidro, lai spētu realizēt viedās mobilitātes izvedi pilsētvidē, tiek izmantots mākslīgais intelekts, tādējādi radot daudz autonomāku, ilgtspējīgāku un drošāku loģistiku pilsētās. Mākslīgais intelekts tiek izmantots tīmekļa lietojumprogrammu un mobilo aplikāciju izveidē, ar kuru palīdzību tās lietotājs spētu uzzināt par ceļu satiksmes negadījumiem, sastrēgumiem, kā arī vienlaicīgi varētu izvēlēties dažādas maršruta opcijas, tādējādi padarot loģistiku modernāku un ilgtspējīgāku.
Jautājot, kam mūsdienās ir svarīgi iegūt zināšanas par mākslīgo intelektu, Dr. Onieva atbild:
“No vispārējās pamatzināšanu perspektīvas par mākslīgā intelekta sistēmu metodēm, iespējām un ierobežojumiem, šādām zināšanām vajadzētu būt visai sabiedrībai. Šobrīd dažas valstis jau piedāvā sabiedrībai bezmaksas apmācību par mākslīgo intelektu. Raugoties no tehniskā viedokļa, es uzskatu, ka visiem profesionāļiem ir nepieciešamu gūt zināšanas, kas saistīti ar digitālo pasauli.”
Apspriežot, kādi ir galvenie izaicinājumi sabiedrībai, saistībā ar mākslīgā intelekta uzplaukumu mūsdienās, un kurus Eiropas Horizonta (European Horizon Framework) projektus profesors uzskata, kā nozīmīgus revolucionāri mākslīgā intelekta jomā, Dr. Onieva pauž:
“Papildus lietojuprogrammām un tehniskajām problēmām, kurās mākslīgais intelekts var piedāvāt efektīvākus un racionālākus risinājumus nekā pašreizējie, tādās jomās, kā transports vai veselība. Sabiedrība saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar šo rīku pareizu un ētisku izmantošanu, kā arī risinājumu izstrādei iegūto datu privātuma ievērošanu. Šajā jomā ir daudz projektu, iniciatīvu, darba grupu un valdības darbību. Pieminēšanas vērti ir visi projekti, kas spēj meklēt labākus un efektīvākus risinājumus, ievērojot sabiedrības noteiktos ētikas principus.”
Ar Hyperloop projekta inovāciju risinājumu loģistikā, kā arī ar galvenajiem ePIcenter projekta risinājumiem, dalījās Hyperloop tehnoloģiju institūta, direktoru padomes loceklis un Emdenas/ Līras Lietišķo zinātņu universitates vācu profesors, Dr. Walter Neu. TSI un Hyperloop tehnoloģiju institūts ir šī projekta dalībnieki. Vairāk informācijas par ePIcenter projektu varat uzzināt šeit: https://epicenterproject.eu/.
Pateicoties Hyperloop projektam, kravu pārvadājumi tiek padarīti ilgtspējīgāki, kā arī tiks samazināts sabiedrisko ceļu satiksmes apjoms, siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojums, troksnis, enerģijas un gaismas patēriņš, tādējādi radot apkārtējai videi ilgtspējīgu un zaļu loģistikas risinājumu.
Jautājot, kādas varētu būt nākotnes transporta sistēmas, izmantojot Hyperloop tehnoloģiju, Dr. Neu pauž:
“Domāju, ka galvenā Hyperloop lietojumprogrammas “CargoTube” priekšrocība ir tā, ka mums ir liels potenciāls ietaupīt daudz enerģijas, ko rada preču pārvietošana. Mēs to varam izdarīt, samazinot gaisa berzi un līdz ar to arī enerģijas patēriņu. Turklāt mēs varam sasniegt lielāku ātrumu un īsāku piegādes laiku. Iespējams, tā ir viena no labākajām inovācijām, kuru varam ieviest, lai optimizētu labu transporta sistēmu. Tomēr jāpatur prātā, ka tas jādara intermodālā veidā, lai joprojām būtu saskarnes starp dažādiem transporta veidiem. Patiesībā neviens neuzdrošinās darīt visu, izmantojot hipersaiti. Visefektīvāk tas būtu tikai savienojums starp centrmezgliem ar lielu preču daudzumu, kas ieplūst un izplūst. Tad pēdējā posmā notiek pēdējās jūdzes sadale. Līdz ar to ir jābūt saderīgam saskarnēm ar esošajām transporta veidiem un jāizmanto Hyperloop kā augstākā līmeņa rīks, ko var izmantot ātrai, uzticamai un klimat neitrālai preču piegādei. Tāpēc Hyperloop ir labākais veids, kā padarīt loģistiku ilgtspējīgāku. ”
Runājot par loģistikas optimizāciju un digitalizāciju, Dr. Walter Neu skaidro:
“Optimizācija vienmēr ir labvēlīga, jo tas nozīmē, ka var optimizēt piegādes laikus un bezmaksas transporta sistēmu izmantošanu, apjoma plūsmu no dažādiem virzieniem. Tādējādi optimizācija ir efektīvs veids, kā samazināt enerģijas patēriņu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Iespējams, Hyperloop sniedz iespēju padomāt par alternatīvām preču apritei. Piemēram, tā vietā, lai palielinātu gaisa kravu pārvadājumu apjomu, kam šobrīd ir vislielākais budžets siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. Ja preču apriti saglabāsim izmantojot “CargoTube” transportēšanas sistēmas, mēs varam sasniegt zemu enerģijas patēriņu un izvairīties no siltumnīcefekta gāzu emisijām ar salīdzināmu caurlaidspēju, tādējādi iegūstot daudz efektīvāku transportēšanas sistēmu. Turklāt preču piegādes ātrums būtu diezgan salīdzināms ar to, kāds tas ir ar gaisa satiksmes kravu pārvadājumiem. Tāpēc, manuprāt, Hyperloop ir ļoti labs veids, kā samazināt gaisa satiksmi, vienlaikus saglabājot piegādes laiku un piegādes uzticamību tādā pašā stāvoklī, kāda tā ir pašlaik.”
Plenārsēdē piedalījās arī Transporta un vadības fakultātes asociētā profesore Jeļena Popova, kura stāstīja par viedās pilsētas priekšrocībām loģistikas jomā. VAS “Latvijas gaisa satiksme” Tehniskā nodrošinājuma departamenta vadītāja vietnieks, Vladislavs Čaščins, kurš akcentēja inovāciju tendences gaisa satiksmes pārvaldībā.
Ceram redzēt mūsu plenārsēdes galvenos viesus arī nākamajā gadā!
