563482_76643523ee

Vai maģistra vai doktora grāds nozīmē lielāku algu un darba iespējas?

Gandrīz katrs ceturtais studējošais pēc pamatstudijām uzsāk mācības maģistrantūrā, bet motivācija iegūt arī doktora grādu ir krietni zemāka – studējošo skaits ir ap diviem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Šāds izglītības segums gan automātiski nenozīmē labākas izredzes darba tirgū, būtiska loma ir tieši izvēlētajai studiju jomai, jo, piemēram, inženierzinātņu maģistri un doktori var nopelnīt pat līdz 147% virs vidējās algas valstī, tikmēr absolventi no humanitārajām jomām pat šo vidējo rādītāju var nesasniegt.

Maģistra līmeņa studijās lielākais studējošo skaits ir tematiskajā grupā “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” (37%), ko ietekmē daudzu medicīnas studiju programmu specifika gan attiecībā uz studiju ilgumu, gan studijām rezidentūrā. Otra populārākā joma ir sociālās zinātnes, trešā – inženierzinātnes. Doktorantūrā katrs trešais dod priekšroku tematiskajai grupai “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības”. Liels doktorantūrā studējošo skaits ir arī tematiskajās grupās “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība” (21%) un “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” (17%). 79% studējošo doktorantūras studijas ir valsts apmaksātas, tikmēr no maģistra līmenī studējošajiem 46% studē budžeta grupā.

Ministrijas apkopotā informācija liek secināt, ka līdzīgi kā pamatstudijās arī augstākā līmeņa studiju absolventu struktūra neatbilst darba tirgus prasībām (respektīvi, sociālo zinātņu absolventu pārprodukcija un inženierzinātņu, dabas zinātņu un IT speciālistu sagatavošana nepietiekamā skaitā). Aptuveni katrs trešais maģistrs ir sociālo un komerczinību, tiesību jomas absolvents, un arī 30% doktoru ir ieguvuši doktora grādu šīs tematiskās grupas zinātņu ietvaros.

Līdz ar to ieguvēji gan darba iespēju, gan atalgojuma ziņā ir tie, kam ir diploms dabaszinātņu, matemātikas un IT jomā, savukārt zemāki ienākumi un zemāka nodarbinātība – humanitārās zinātnes un mākslas studiju programmu absolventiem. Ministrijas skatījumā ir nepieciešama padziļināta analīze sadarbībā ar Kultūras ministriju par to, vai humanitāro zinātņu un mākslu jomu absolventu studijās ir ieviešamas strukturālās pārmaiņas, kas padarītu šo jomu absolventus konkurētspējīgākus darba tirgū.

Augstskolu ranžējumā pēc maģistra līmeņa absolventu ienākumiem priekšgalā ir Rīgas Ekonomikas augstskola, Transporta un sakaru institūts, Banku augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola un RISEBA.

Kopumā raugoties, doktora un maģistra līmeņa absolventu gadu pēc absolvēšanas atalgojuma atšķirība, salīdzinot ar valstī vidējo darba algu, ir attiecīgi 147% (doktori) un 55% (maģistri), bet, kā jau iepriekš minēts – ne visās studiju jomās.

Doktoru un maģistru līmeņa absolventu nodarbinātība ir ļoti augsta – tā pārsniedz 90% (nodarbinātības īpatsvars, pārrēķinot nodarbinātību uz to absolventu skaitu, par kuru darba gaitām ir informācija).

https://neatkariga.nra.lv/izglitiba/380674-vai-magistra-vai-doktora-grads-nozime-lielaku-algu-un-darba-iespejas

contact us