TSI-billboard-pie-raksta-tsi.lv

Profesionālās izglītības popularitāte pieaug lēni

Jaunieši ne vienmēr izvēlas to, ko prasa darba tirgus

Ļoti lēni, tomēr pieaug to pamatskolu absolventu skaits, kas izvēlas apgūt profesiju profesionālās izglītības iestādēs, nevis mācīties vispārējā vidusskolā.

No pērnā gada 9. klašu absolventiem profesionālo izglītību izvēlējās 40,06 procenti. Gadu iepriekš uz profesionālajām izglītības iestādēm devās 39,27%, savukārt 2016. gadā tā rīkojās tikai 35 procenti pamatskolu absolventu.

Arī absolūtajos skaitļos profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaits pieaug. 2021./2022. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību kopumā apgūst 28 tūkstoši izglītojamo, kas ir par 256 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kaut vēl nav sasniegts izglītības politikas veidotāju izvirzītais mērķis, lai puse pamatskolu absolventu mācītos amatu, jau šī mācību gada sākumā vairākās profesionālās izglītības programmās bija iestāšanās konkurss. Kā noskaidroju Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vislielākais pretendentu konkurss bija mākslas jomas programmās, kurās var apgūt, piemēram, tādas profesijas kā interjera vai apģērbu dizainers. Šāda veida programmās bijuši pat septiņi gribētāji uz katru valsts finansēto mācību vietu. Arī tūrisma nozares programmās “Viesnīcu pakalpojumi” un “Ēdināšanas pakalpojumi” bijis konkurss.

Pieaugusi jauniešu interese apgūt IKT – elektronisko un optisko iekārtu nozares programmas, tādas kā Programmēšana, Datorsistēmas, datu bāzes un datortīkli.

Diemžēl jauniešu izvēle tikai daļēji saskan ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām darba tirgus prognozēm. Tās paredz, ka līdz 2025. gadam par septiņiem tūkstošiem, bet līdz 2035. gadam pat par 10 tūkstošiem samazināsies lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbināto skaits. Apstrādes rūpniecībā strādājošo gan būs vajadzīgs vairāk, taču pārējā rūpniecībā darbinieku skaits atkal saruks. Interesanti, ka tiek prognozēts, ka tirdzniecībā un izmitināšanā strādājošo skaits līdz 2025. gadam pieaugs, bet līdz 2035. gadam strauji kritīsies. Savukārt citu komercpakalpojumu nozarēs strādājošo skaits strauji pieaugs. Paredzams, ka 2035. gadā šajā jomā nodarbinās pat par 37 000 vairāk strādājošo. Pieaugs arī pieprasījums pēc būvniecības speciālistiem, bet ne tik strauji: prognozes liecina, ka līdz 2035. gadam šajā jomā nodarbināto skaits pieaugs par 5000.

Saprast, kā profesionālo izglītības iestāžu absolventiem veicas darba tirgū, palīdzēs absolventu reģistrs. Attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm tāds jau ieviests, taču profesionālajā izglītībā absolventu monitorings tiks ieviests no 2024. gada. Tajā tiks apkopota informācija par profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem. Balstoties uz monitoringa datiem, IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavos ikgadēju izvērtējumu par profesionālās izglītības iestāžu absolventu iekļaušanos darba tirgū pirmajos divos gados pēc absolvēšanas. To paredz šopavasar Saeimā atbalstītās izmaiņas Profesionālās izglītības likumā.

Saeima atbalstīja arī citas izmaiņas profesionālajā izglītībā. Piemēram, šobrīd profesionālo kvalifikāciju saņem tikai tie, kas pabeiguši visu izglītības programmu, bet turpmāk apliecinājumu par apgūtajām prasmēm varēs iegūt arī tie, kam pilnu izglītības programmu nav izdevies apgūt, jo profesionālās izglītības programmas tiks sadalītas vairākos moduļos.

Tiesa, dati liecina, ka nav daudz to profesionālās izglītības iestāžu absolventu, kuri izkrīt kvalifikācijas eksāmenā. Piemēram, pērn kvalifikācijas eksāmenu drīkstēja kārtot 6044 absolventu un to nokārtoja vairāk nekā 97 procenti no visiem. Tiesa, 72 potenciālie absolventi uz eksāmenu nemaz neieradās.

Vēl viena no profesionālās izglītības problēmām līdz šim bijusi arī salīdzinoši lielais atbirušo audzēkņu skaits. Taču pēdējā periodā, par kuru pieejami dati, situācija strauji uzlabojās. Proti, līdz 2020. gadam ik gadu no profesionālās izglītības iestādēm tika atskaitīti pat vairāk nekā 5000 audzēkņu. Taču laikā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada septembra beigām tika atskaitīti tikai 3990 audzēkņu. Tas tiek skaidrots ar kovida pandēmiju un attālinātajām mācībām, kas acīmredzot daļai audzēkņu šķita mazāk apgrūtinošas nekā klātienes skološanās. Visvairāk atskaitīto ik gadu ir profesionālajās izglītības programmās, kas saistītas ar inženierzinātnēm un tehnoloģijām, bet visretāk tiek atskaitīti topošie vides aizsardzības speciālisti.

contact us