konteineri-logistika-kugi-kravu-parvadajumi-54872254

Latvijas studenti apņēmušies radīt loģistikas nozares ‘WhatsApp’

Divi studenti radījuši jaunuzņēmumu un met izaicinājumu pasaulē populārajiem ziņnešiem, tostarp “WhatsApp”, izstrādājot fotodokumentācijas risinājumu loģistikas uzņēmumiem. Kā studentiem radās šī ideja un kā sokas ar tās īstenošanu – par to šajā rakstā.

Inovāciju un uzņēmējdarbības centrs “iDEAHUB” tika izveidots Transporta un sakaru institūtā (TSI), lai atbalstītu studentus un vidusskolēnus, kuri vēlas uzsākt zinātņietilpīgus jaunuzņēmumus. Šeit savus projektus izstrādā jau septiņas studentu un skolēnu komandas. Viena no tām ir “APDoc”. Komandā ir divi trešā kursa studenti, kuri sadarbībā ar ekspeditoru kompāniju izstrādā risinājumu, kas varētu būt pieprasīts loģistikas nozarē jebkurā pasaules valstī.

Kā uzvarēt populāros ziņnešus?

“APDoc” komanda izstrādā lietotni darbam ar fotodokumentāciju kravu pārvadājumu uzņēmumiem. Komandas dalībnieki Ņikita Mickevičs un Mihails Kica tagad studē dažādās augstskolās, taču pazīst viens otru jau sen, jo iepriekš bija klasesbiedri. Ņikita uzsāka studijas trešajā kursā TSI programmā “Transporta un biznesa loģistika”, savukārt Mihails studē programmatūras inženieriju Latvijas Universitātē.

Produkta ideja radās Ņikitam, kad viņš stažējās ekspeditoru kompānijā “Relyon Shipping”. Jaunais cilvēks strādāja ar fleksitankiem. Fleksitanks ir maiss, kas tiek uzstādīts transporta konteineros. Tas ļauj sausā konteinerā pārvadāt lejamās kravas: dzērienus, motoreļļu, benzīnu, naftu un citas preces. Viss uzstādīšanas process tiek fotografēts, lai būtu pierādījumi, tajā skaitā apdrošināšanas kompānijām, ka darbs tika veikts kvalitatīvi.

“Fotogrāfija vislabāk atspoguļo kravas stiprinājuma precizitāti, tā stāvokli un daudzumu. Katrai kompānijai, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumu organizāciju, ir obligāti jāuzņem un jāsaglabā liels konteineru un kravu fotogrāfiju apjoms. Piemēram, fleksitanka uzstādīšanas procesā un rūpnieciskās eļļas iepildīšanas laikā darbinieks uzņem 14 bildes. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka dienā kompānija var strādāt ar vairākiem desmitiem konteineru,” stāsta Ņikita.

Ņikitu izbrīnīja tas, kādus instrumentus uzņēmumi izmanto visas šīš fotodokumentācijas apmaiņai un uzglabāšanai, piemēram, “WhatsApp” un “Telegram” lietotnes.

“Šīs platformas nav paredzētas šādiem uzdevumiem. Tā strādāt ir ļoti neērti, tas ir roku darbs, kas aizņem daudzas vērtīgas darba stundas. Es padomāju – kaut kas ar to ir jādara,” atceras Ņikita.

Viņa kolēģis Mihails piekrīt, ka ir, pie kā strādāt: “Šīs fotogrāfijas jāglabā mēnešiem vai pat gadiem ilgi. To glabāšana ziņnešos ir neefektīva un nedroša. Un aizņem darbinieku viedtālruņu atmiņu. Iedomājieties, ka jums ir jāpārbauda konteinera fotoattēls, kas tika uzņemts pirms diviem gadiem. Cik daudz jums būs jāritina “WhatsApp”?”.

Puiši satikās ar “Relyon Shipping” pārstāvjiem un pārliecinājās, ka arī uzņēmums ir ieinteresēts rast risinājumu šai problēmai un ir gatavs sadarboties ar studentiem. Tad Ņikita un Mihails pieteicās “iDEAHUB”. Savu komandu nosauca “APDoc” — saīsinājums no “Automatic Photo Documentation” (automātiskā fotodokumentācija).

APDoc Flexi App

“APDoc” komandas mērķis ir izveidot lietotni, kas varētu automātiski kārtot uzņemtās bildes. “Mūsu projektā izstrādājam mobilo lietotni un interneta vietni,” atklāj detaļas Ņikita. “Lietotne spēs atpazīt konteineru numurus un pievienot fotogrāfijas izveidotajam konteinera profilam. Interneta vietne savukārt veiks arhīva funkciju, kurā tiks glabātas visas fotogrāfijas, lai jebkurā brīdī būtu iespēja tikt pie tām.”

Reālajā dzīvē tas izskatīsies šādi – uzņēmuma darbinieks, kas strādā ostā, savā viedtālrunī atvērs aplikāciju “APDoc Flexi” un skenēs konteinera unikālo numuru. Lietojumprogramma automātiski izveidos mapi, kurā cilvēks pievienos nepieciešamās fotogrāfijas: visas konteinera malas, tā iekšpusi, fleksitanka instalēšanas procesu. Darbiniekam nospiežot pogu “Saglabāt”, viņa kolēģi uzņēmuma birojā uzreiz varēs redzēt visas fotogrāfijas konteinera profilā, kur norādīts tā numurs un bildes uzņemšanas datums. Visa informācija būs ērti sakārtota, turklāt glabāsies uzņēmuma, nevis korporāciju serveros, kurām pieder tādi ziņneši kā “WhatsApp” vai “Telegram”.

“APDoc” projekts oficiāli sākās jūnija vidū. Tāpat kā visas “iDEAHUB” komandas, puiši saņēma atbalstu uz sešiem mēnešiem. Šajā periodā viņiem tiek nodrošināts finansējums aprīkojumam un materiāliem, stipendijas katram komandas dalībniekam, apmācības uzņēmējdarbības pamatos un mentoru atbalsts. Notiek aktīvs darbs, puiši raksta kodu, testē, zīmē lietotnes koncepcijas. Darba procesā notika atkārtota tikšanās ar partneruzņēmumu, lai pārliecinātos, ka viss iet pareizajā virzienā.

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, pēc Mihaila teiktā, bija noregulēt atpazīšanas algoritmu tā, lai lietotne automātiski nolasītu konteinera numuru: “Ar fotogrāfiju ir nepieciešams ļoti rūpīgs darbs – attīrīt to no trokšņiem un traucējumiem, izgaismot, pievienot kontrastu, lai visas rakstzīmes būtu skaidri redzamas. Pēc tam nāk darbs ar OCR bibliotēku.”

Mēs vēlējāmies nodrošināt, lai lietotne atpazīst konteineru numurus ar vismaz 70% precizitāti, šobrīd sasniedzām jau 80-90%.

Mihails Kica

Ņikita atzīst, ka darba procesā rodas daudzas problēmas, kuru risināšana prasa daudz vairāk laika, nekā studenti sākotnēji plānojuši. Tomēr viņi ir noskaņoti optimistiski un plāno iekļauties projekta termiņos.

“Mēs esam pārliecināti, ka “Relyon Shipping” palīdzēs mums izveidot produktu, kuram būs visas nepieciešamas funkcijas un kurš atbildīs visām ekspeditoru kompāniju prasībām,” tā Nikita. Šajā projektā “APDoc” koncentrējas uz to, lai izstrādātu vislabāko risinājumu konkrētam partneruzņēmumam. Taču, ja viss ies pēc plāna, un decembrī viņiem uz rokas būs kvalitatīvs un praksē pārbaudīts produkts, varēs domāt par nākošajiem soļiem. Tie varētu būt citu partneruzņēmumu un papildus darbinieku meklēšana, kā arī dalība vēl vienā “iDEAHUB” uzsaukumā, lai turpinātu produkta attīstīšanu un pārdošanas stratēģijas izstrādi.

Vairāk lasi šeit

contact us

raksti mums