M.A.Lacane1

Aviācija nav tikai vīrieši- piloti un sievietes- stjuartes

Pirmā sieviete, kura veica lidojumu, bija Elizabeta Tible. Šī dāma bija pasažiere lidojumā ar gaisa balonu, kas tika veikts virs Lionas, Francijas 1784. gadā. Laikam ejot, tika veikti aizvien jauni izmēģinājumi un atklājumi debesu izzināšanas virzienā, līdz pienāca 1903. gads, kas pavēra jaunu lapu aviācijas vēsturē. 1903. gada 17. decembrī Brāļi Raiti Ziemeļkarolīnā veica pirmo kontrolēto lidojumu ar lidmašīnu, kurai bija motors. Vēsture min Orvilu un Vilburu Raiti, un to, ka viņi paši uzprojektēja un uzbūvēja lidmašīnas dzinēju, veica slepenus izmēģinājumu lidojumus Ziemeļkarolīnā, kā arī paši veica pirmo lidojumu. Gribētos piebilst, ka reti vēsture min faktus, ka visa šī projekta laikā Brāļiem Raitiem bija aktīva atbalstītāja, aviācijas mīļotāja un entuziaste- sieviete vārdā Katrīna, brāļu Raitu māsa. Viņa ne vien atrada pienācīgus skolotājus, kas Brāļiem palīdzēja eksperimentu veikšanā, bet visa projekta laikā atbalstīja viņus arī finansiāli. Šis ir tikai viens piemērs, kā daiļā dzimuma pārstāve darbojās kā dzinējs vīriešu ēnā, jo tas bija laiks, kad sievietei loma aviācijā nebija paredzēta.

Ja mēs palūkojamies ekrānam no otras puses, tad sastopam gaisa satiksmes vadības dispečerus jeb aviodispečerus. Viņi ir speciālisti, kas rūpējas par avio transporta drošību, tam atrodoties gaisā un uz zemes, kā arī veicina efektīvu, savlaicīgu un nepārtrauktu gaisa transporta pārvietošanos. Dažkārt piloti saka, ka aviodispečeri ir tās mistiskās balsis no kosmosa, kuras parāda ceļu mājup. 20. gadsimta pirmā puse rāda, ka gaisa satiksmes vadībā sieviešu praktiski nebija, jo pastāvēja uzskats, ka to var pildīt tikai vīrieši. Apstākļi veica savas korekcijas. Otrā Pasaules kara laikā daudzi aviodispečeri- vīrieši bija spiesti pamest savas darba vietas, lai piedalītos karā. Drošības apsvērumu dēļ gaisa satiksmes vadības servisam ir jābūt nepārtrauktam, tādēļ šīs funkcijas arvien biežāk uzticēja sievietēm.

Transporta un sakaru institūta pasniedzēja – inženierzinātņu doktore Monta Aleksandra Lācāne.

Mani pirmie soļi aviācijā tika sperti vidusskolas laikā, kur bieži vien National Geographic kanālā skatījos Aviokatastrofu izmeklēšanas. Man šī sfēra likās tik interesanta, tik saistoša, līdz brīdim, kad kļuva skaidrs- man ir jābūt aviācijā, es kļūšu par aviodispečeri! No domas pie darbiem- sāku meklēt apmācību iespējas, ceļus, kā es varētu piepildīt savu sapni. Diemžēl tas izrādījās ievērojami garāks, kā es sākumā to biju iedomājusies. Uz brīdi pat nācās atteikties no tā pavisam. Atgriezusies no mācībām Lielbritānijā, es uzsāku studijas Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūtā, izvēlējos avionikas inženiera specialitāti, kā arī paralēli, vakara nodaļā studēju Starptautiskā biznesa vadību gadījumam, ja sievietei aviācijā nekas nesanāks.

Studiju pirmā semestra beigās VAS “Latvijas Gaisa satiksme” (LGS), kas ir vienīgais aeronavigācijas servisa sniedzējs Latvijā, izsludināja konkursu jauno dispečeru uzņemšanai. Mans sapnis atgriezās… vēl dedzīgāks. Aukstā, skaidrā ziemas rītā tā vietā, lai dotos uz ierastajām RTU lekcijām, devos uz lidostu, LGS iesniegt dokumentus konkursam. Vēlāk sekoja atlase- pirmā kārta, otrā, līdz beidzot pēc pēdējās intervijas piektdienas vakarā es sēdēju mājās un ļoti gaidīju zvanu. Zvanu, kurš pavērtu durvis piepildīt manu sapni- kļūt par avio dispečeri. Līdz tam brīdim biju dzirdējusi daudzu cilvēku viedokļus, arī vidusskolas klases audzinātāja bija pārliecināta, ka LGS man nekad netikt. Es mēģināju, bet tajā piektdienas vakarā likās, ka sapnis ir izsapņots. Neilgi pirms tam dzimšanas dienā dāvanā es biju saņēmusi skaistu trauku servīzi, kas tobrīd atradās turpat uz galda. Tajā piektdienā es vēl nezināju, ka jau dzimšanas brīdī man bija ielikta ziņa, ka man ir jābūt aviācijā! Tikai vēlāk es uzzināju, ka mana dzimšanas diena ir Starptautiskās civilās aviācijas dienā. To es uzzināju LGS apmācību laikā, jo tās piektdienas vēlā pēcpusdienā es klausulē saņēmu priecīgo ziņu: “Jūs esat uzņemta jauno dispečeru grupā!”. Es biju tik lielā sajūsmā, ka pavisam netīšām aizķēru uzdāvināto servīzi, un tā saplīsa pret grīdu mazos gabaliņos. Arī tā bija zīme- es dodos pareizā virzienā, man ir jābūt aviācijā, jo trauki plīst uz laimi.

Šobrīd esmu jau ieguvusi inženierzinātņu doktora grādu Aviācijas transportā, profesionālo maģistra grādu Starptautiskā biznesa vadībā, jau vairāk kā 10 gadus pildu aviodispečera pienākumus LGS, kā arī manā dzīvē ir piepildījies vēl kāds sapnis- esmu kļuvusi par pasniedzēju. A/S “Transporta un sakaru institūts” man ir devis iespēju pilnveidot sevi tālāk akadēmiskajā vidē, kā arī ir devis iespēju dalīties ar savām zināšanām, strādājot par docētāju Aviācijas transporta programmā.

Docētāja Lācāne ar studentiem Transporta un sakaru institūtā.

Aviācija nav tikai vīrieši- piloti un sievietes- stjuartes. Aviācijā iespēju un profesiju ir krietni vairāk! Pirmkārt, ir iespēja izvēlēties pozīcijas lidostās, aviokompānijās, aeronavigācijas servisu pakalpojumu sniedzējos, arī lidmašīnu tehniskās apkopes organizācijās. Mūsdienu modernā pasaule ir veikusi korekcijas daudzās rutīnās, stereotipos un viedokļos, un aizvien biežāk sievietes izvēlas profesijas, kas tika uzskatītas par vīriešu lauciņiem. Piemēram, statistika rāda, ka mūsdienās Francijā un Turcijā sieviešu aviodispečeru ir pat vairāk kā vīriešu. Eurostat 2017. gada dati rāda, ka aviācijā nodarbināto sieviešu īpatsvars Eiropā bija aptuveni 40%. Galvenokārt, sievietes ir sastopamas klientu apkalpošanas un administratīvajās pozīcijās, bet senjoru un tehniskajās pozīcijās sievietes ir sastopamas retāk.

Pēc vairāk kā 10 gadiem, kas pavadīti aviācijas industrijā- gan universitātē, gan darbā,- ar pārliecību varu apgalvot, ka nekad neesmu izjutusi diskriminējošu attieksmi no mācībspēku vai kolēģu puses par to, ka esmu sieviete un esmu izvēlējusies lidmašīnas. Ir bijuši labsirdīgi brīži, kad kāds pasniedzējs, profesors pasmejas par studenti, sakot: “Nedari to, neaiztiec šito, citādi nagus nolauzīsi!” Aviācijā bez humora neiztikt, un tas man patīk! Iespējams, tā ir romantiskākā sfēra no visām, jo mums pieder zilās debesis un krāsainie saullēkti un saulrieti, bet romantika prasa arī augstu motivāciju, vēlmi nepārtraukti mācīties un attīstīties, jo starptautiski noteiktie industrijas standarti ir augsti. Teiciens “aviācija nejaušu cilvēku nav” šo domu pastiprina. Nav svarīgi, vai Jūs esat sieviete, vai vīrietis, svarīgi ir tas, cik ļoti Jums patīk lidmašīnas, cik daudz Jūs esat gatavi sevī ieguldīt, lai vienā dienā saprastu, ka esat aviators un ka Jūsu sapņi piepildās! Marks Tvens reiz teica: “Atrodi darbu, kas Tev patīk, un Tev ne dienu savā dzīvē nevajadzēs strādāt”. Jūs taču piekrītat, ne tā?

https://www.delfi.lv/campus/raksti/aviacija-nav-tikai-viriesipiloti-un-sievietesstjuartes?id=52683083

contact us