virtualā realitāte

Augsto tehnoloģiju jomā vien neliela daļa absolventu atbilst darba devēju vajadzībām

Ja cilvēku māca pēc vecās sistēmas un 20 gadus vecām mācību grāmatām, vēlamā rezultāta nebūs. Tāpēc šobrīd darba devēji augsto tehnoloģiju nozarē reti ir apmierināti ar absolventu kompetencēm, jo uzskata par labi apmācītiem tikai tos, kuri atbilst viņu specifiskajām vajadzībām, norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors Boriss Mišņevs. Taču digitalizācija dod instrumentus situācijas uzlabošanai.

Lai izglītība būtu moderna, konkurētspējīga, kā arī novērtēta gan no darba devēju, gan no studentu puses, augstākās izglītības iestādēm nemitīgi jāizzina jaunākās tendences, zināšanas, jāatjauno mācībām izmantojamo resursu klāsts un regulāri jāattīsta pedagogu prasmes. Un pats svarīgākais ir ne tikai runāt par to, ko nepieciešams paveikt, bet ieviest visu realitātē.

“Erasmus+” programmas sadarbības inovācijas veicināšanas un labas prakses apmaiņas projektā “INGENIOUS” eksperti no piecām Eiropas valstīm, tajā skaitā Transporta un sakaru institūta profesors Boriss Mišņevs, izzināja nākotnes izglītības vajadzības un strādāja pie augstskolu mācībspēku digitālo kompetenču attīstīšanas, lai mūsdienu izglītība un augstskolas spētu spert arvien vairāk soļu nākotnes izglītības virzienā.

Pastāstiet, lūdzu, kādus uzdevumus risina projekts un kāpēc TSI ekspertiem šķita svarīgi tajā piedalīties?

TSI regulāri piedalās starptautiskos Eiropas projektos, kas saistīti ar augstākās izglītības nākotni. Tā kā augstskola galvenokārt apmāca speciālistus augsto tehnoloģiju jomā, tad projektā TSI pārstāv un runā par augstāko tehnisko izglītību. Iepriekš minētajā projektā svarīga loma ir mūsdienu izglītības tendencei – darbam ar kompetencēm. Uz kompetencēm orientēta pieeja nozīmē, ka mēs koncentrējamies uz studentu, jo kompetences pieder indivīdam. Iepriekš izglītība bija vairāk vērsta uz kaut ko ārēju: programmām, pasniedzējiem, auditorijām, bibliotēkām. Tagad mēs sākam detalizētāk mērīt mācīšanās rezultātus, studenta iegūtās kompetences.

Bet to cilvēku, kuri studēja augstskolās pirms 10–20 gadiem, mācīšanās rezultātus arī mērīja – viņi kārtoja eksāmenus un citas pārbaudes. Kas mainās šodien?

Augsto tehnoloģiju jomā situācija ir tāda, ka ļoti īsā laika periodā ir nepieciešams sagatavot speciālistu ar ļoti specifisku zināšanām un prasmēm. Šim rezultātam ir jātērē visi laika un apmācības resursi. Ja mēs mācīsim cilvēku pēc vecās sistēmas un 20 gadus vecām mācību grāmatām, mēs nesasniegsim vēlamo rezultātu. Tāpēc šobrīd darba devēji augsto tehnoloģiju nozarē reti ir apmierināti ar absolventu kompetencēm, jo uzskata par labi apmācītiem tikai tos, kuri atbilst viņu specifiskajām vajadzībām.

Ja nav mērķa sagatavot konkrētus speciālistus, tad tikai neliela daļa absolventu “sakritīs” ar konkrētu darba devēju vajadzībām.

Taču digitalizācija dod mums instrumentus situācijas uzlabošanai. Mūsdienu informācijas tehnoloģijas ļauj daudz labāk izmērīt studiju rezultātus un veidot studiju procesu tā, lai to vadītu efektīvāk.

Kādā veidā?

Ir jāanalizē liels apjoms mācību rezultātu. Piemēram, studiju programmā “Datorzinātnes” ir vairāki galvenie mācību rezultāti – seši līdz astoņi. Ja programma ilgst četrus gadus, pieņemsim, ka tajā ir 40 priekšmeti. Katram priekšmetam ir 10 specifiski mācību rezultāti. Kopumā programmā sanāk 400 mācību rezultātu, kas mums ir jāsasniedz un jāizmēra, lai saprastu, kādas kompetences faktiski apguvuši vienas studiju programmas studenti. Katram no šiem 400 rezultātiem ir jāizveido mācību aktivitāšu ķēde: jāizstrādā metodiskie materiāli apmācībai un testēšanai. Par katru jāsaņem atgriezeniskā saite no studenta, lai vajadzības gadījumā koriģētu izglītības procesu.

Ja programmā studē 100 cilvēku, katram ir 400 mācību rezultātu, tie ir 40 000 rādītāju, kas jāmēra un jākontrolē. Manuāli analizēt šādu apjomu ir pilnīgi bezjēdzīgs un neiespējams darbs. Tikai digitalizācija ļaus kvalitatīvi mainīt izglītību, jo īpaši augstāko tehnisko izglītību, lai patiesi izmantotu kompetenču pieeju.

Mums ir jābūt izglītības materiāliem digitālā formā un jākontrolē studiju process, izmantojot lielos datus un mākslīgo intelektu (MI). MI spēj apstrādāt šo datu masīvu, klasificēt tos un pēc tam pāriet no analīzes uz sintēzi – lai prognozētu un veidotu nākotnes modeļus. Tas ir nepieciešams, taču ir jāsaprot, ka tas ir sarežģīts, augsto tehnoloģiju uzdevums. Un tādi projekti kā “INGENIOUS” ļauj mums sākt to risināt, vismaz eksperimentālā formātā.

Projekts ilga divus gadus, tas pavisam drīz noslēgsies. Nosaukumu var atšifrēt kā “Pasniedzēju digitālās pedagoģijas prasmju un kompetenču stiprināšana”. Kas projekta laikā tika paveikts?

Projektā risinājām vienu no konkrētiem nākotnes augstākās izglītības sistēmas veidošanas uzdevumiem – pasniedzēju darbības digitalizāciju, bez kuras nav iespējams attīstīt studentu digitālās prasmes. Lai novērtētu pasniedzēju digitālo prasmju līmeni un noskaidrotu, kādas prasmes viņiem trūkst. Veicām aptauju, kas balstīta uz Eiropas pedagogu digitālo kompetenču ietvaru (“DigCompEdu”). Aptaujas rezultāti apstiprināja, ka pasniedzējiem ir jāuzlabo šīs kompetences.

https://www.delfi.lv/campus/raksti/augsto-tehnologiju-joma-vien-neliela-dala-absolventu-atbilst-darba-deveju-vajadzibam?id=55253124

contact us

raksti mums