Darba pirmajā daļā aplūkots modernās aizņemtības aspektu variāciju jēdziens un tā īpatnības. Turklāt tiek sniegta svarīgāko vēsturisko notikumu ģenēze, kas mainīja globālās nodarbinātības vēsturi.
Darba otrajā daļā ir aplūkota uz hibrīdas aizņemtības jēdziena, tā nozīme un loma modernās aizņemtības jomā.
Darba trešā daļā ir aplūkota darba devēju vispārēja hibrīdnodarbinātības modeli izmantošana Latvijā. Turklāt bālstoties uz ekspertu datiem lēmumu pieņemšanas metode, izmantojot jau esošās datu apstrādes metodes. Darbā gūtie dāti tiek izmanototi secinājumām par hibrīddarba metodes pielietojumu Latvijā, lai uzlābotu darba dēveju un dārbinieku pieredzi šajā jomā.