Autors: Marina Matafonova
Pirmā kursa studenti pieteicās papildu praktiskajam darbam savā augstskolā un guva iespēju piedalīties inovatīvas ierīces izstrādē, kas, iespējams, pavisam drīz parādīsies Latvijas tirgū.
Divi jaunieši, Ņikita Fatunovs un Ņikita Ostrovenecs, studē elektroniku tikai pirmo gadu, bet jau ir paspējuši piedalīties īstas, reālas elektroniskās ierīces radīšanā. Puiši vēlējās papildus studijām iesaistīties arī zinātniskajā un praktiskajā darbā, lai papildinātu zināšanas, ko iegūst savās mācību programmās Transporta un sakaru institūtā (TSI). Viņi vērsās TSI Studentu pašpārvaldē, kur viņus, savukārt, iepazīstināja ar TSI Zinātniskās daļas speciālistiem. Te jāatzīmē, ka tā ir TSI kā salīdzinoši nelielas augstskolas priekšrocība, ka aktīvus studentus var “pa tiešo” pieslēgt viņu interesējošiem projektiem un aktivitātēm.
“Mēs labprāt iesaistām lietišķajos pētījumos studentus jau sākot ar pirmo kursu”, saka TSI Prorektors akadēmiskajā un zinātniskajā darbā Mihails Savrasovs, “Viņiem ir skaidrs prāts un daudz svaigu ideju, un viņi ir laipni lūgti mūsu laboratorijās, kur var īstenot inovatīvus projektus un praksē pielietot zināšanas, ko viņi iegūst teorētiskajās nodarbībās”.
TSI aktīvi veic dažādus lietišķos pētījumus. Zinātniskās daļas vadītājs Vladimirs Petrovs norāda, ka nereti tie ir kopīgi projekti ar uzņēmumiem. Bieži vien uzņēmējiem ir vajadzīga zinātnieku palīdzība, lai no jauna izveidotu vai pilnveidotu kādu produktu. Tad viņi sadarbojas ar kādu zinātnisko organizāciju, kuru skaitā ietilpst arī TSI. Kad abi Ņikitas “pieklauvēja” pie Zinātniskās daļas durvīm, institūta speciālisti izstrādāja inovatīvas kases iekārtas demo-versiju. Iekārta ir domāta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību. Vienā iekārtā bija jāapvieno visas nepieciešamās komponentes mazumtirdzniecības procesa organizēšanai: kases sistēma, čeku printeris, maksājumu karšu terminālis kontakta un bezkontakta maksājumiem un klientu displejs.
Projekta pasūtītājs bija kāds Latvijas uzņēmums, kas plāno šādus aparātus ražot un izplatīt. Kompānija saņēma savai idejai līdzfinansējumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Tehnoloģiju pārneses programma” ietvaros un konkursa kārtībā izvēlējas TSI kā savu zinātnisko partneri.
Ierīce, kurai ir vieta reālajā tirgū
Kāpēc ir vajadzīgs tāds aparāts? Pielietošanas piemēru pastāstīja Ņikita Fatunovs, TSI 2. līmeņa profesionālās studiju programmas “Elektronika” students, kuram ir arī vairāku gadu pieredze strādājot par bārmeni. Viņš skaidro, ka katrā uzņēmumā kases aparātā tiek izmantota kāda kases sistēma (speciālā programmatūra). Ir populāras, bet salīdzinoši dārgas sistēmas, piemēram “r_keeper”, kam ir arī savas prasības aparatūrai. Par laimi, kases sistēmu ir ļoti daudz, un atkarībā no uzņēmuma vajadzībām un iespējām var izvēlēties lētāko vai pat bezmaksas variantu. Mazajam biznesam var būt arī grūtības ar karšu maksājumu termināļa izmantošanu. “Varbūt banāli skan, bet visām iekārtām var pietrūkt kontaktligzdas pie kases. Tas liekas kā nieks, bet ja ir aktīva darba diena, un vakara pusē terminālis ir izlādējies un to vairs nevar izmantot, tā var būt tiešām liela problēma”, skaidro Ņikita. TSI izstrādātajā kases aparātā ir iespēja izmantot uzņēmumam piemērotu kases sistēmu, kā arī tajā ir iebūvēts gan karšu maksājumu terminālis, gan klienta displejs, kurā varēs redzēt darījuma detaļas. Ja esat pamanījuši, lielajos veikalu tīklos displejs arī ir atsevišķa ierīce (vai pat vairākas), ko mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr var atļauties.
Vairākumu projekta posmu realizēja TSI speciālisti, skaidro Vladimirs Petrovs. Viņi veica analīzi, kā varētu izskatīties ierīce un kādām prasībām vajadzētu atbilst. Tad tika izstrādāts aparāta dizains un iekšējā arhitektūra. Galvenais mērķis bija radīt funkcionālu, tajā skaitā izmēros nelielu, ārēji pievilcīgu un viegli izmantojamu kases aparātu, kas nebija viegli, ņemot vērā elementu skaitu. Paralēli noritēja darbs pie piemērotu komponenšu atlases un iegādes. Rezultātā gandrīz visas komponentes bija iegādātas gatavā veidā, bet ierīces korpuss tika izstrādāts atsevišķi. Uz metāla pamatnes izveidoja plastmasas korpusu, kuru TSI laboratorijā izprintēja ar 3D printera palīdzību.
Kad pienāca laiks elementu integrācijai un gatavās ierīces testēšanai, tad arī pieaicināja zinātkāros studentus.
“Mēs ņēmām komponentes un montējām tās korpusā. Pieslēdzām platei čeku printeri, planšeti, maksājumu termināli. Tad pārbaudījām, piemēram, elementu karsēšanu – vai vajag tos atdalīt ar termisko pastu, lai augstas temperatūras dēļ drukātā shēmas plate nesabojātos”, atceras Ņikita Fatunovs. Viņš atzīst, ka uzreiz neizdevās integrēt mātes plati un displeju. Šo problēmu beigās palīdzēja risināt vecākie kolēģi, TSI speciālisti.
Vladimirs Petrovs augstu novērtē studentu darbu projektā. “Montēšanas un testēšanas laikā studenti palīdzēja atklāt dažas nepilnības un arī piedāvāja variantus, kā tās atrisināt, lai ierīce strādātu korekti. Vienam studentam bija vairāk iemaņu elektronikas jomā, otram – klasiskajā mašinērijā, un viņi ļoti labi viens otru papildināja. Viens no laboratorijas darbiniekiem, savukārt, uzņēmās viņu mentora lomu un skaidroja kā un kādu laboratorijas aprīkojumu labāk izmantot, lai sasniegu vēlamo rezultātu”, tā TSI Zinātniskās daļas vadītājs. Ņikita Fatunovs kā vienu no sev vērtīgākajām lietām šajā projekta izcēla tieši jaunu komunikācijas formātu: “Strādājot par bārmeni, esmu pieradis pie komunikācijas stila pārdevējs-klients. Šeit viss bija citādi – man deva uzdevumus, un varēja ar dažāda profila speciālistiem konsultēties, lai tos izpildītu”.
Nākamais – inovatīvais putekļusūcējs?
Projekts noslēdzās veiksmīgi – tika izgatavota kompakta, estētiski pievilcīga un ērti lietojama kases iekārta ar iebūvētām nepieciešamajām komponentēm.
“Pilnīgi noteikti bija sasniegts vēlamais rezultāts, tajā skaitā arī darba posmā, kuru izpildīja studenti. Pašiem jauniešiem arī patika. Esmu ļoti gandarīts par padarīto darbu un viņu piedalīšanos. Viņiem bija daudz noderīgu ideju, kā arī viņi iemācījās iepriekš paredzēt apjomīga darba nākamos posmus. Tā bija efektīva komanda un efektīvs darbs”, atzīst Vladimirs Petrovs. Viņš saka, ka TSI arvien vairāk plāno iesaistīt studentus praktiskajos projektos, jo ir liela interese no viņu puses, bet TSI mācībspēki viennozīmīgi pozitīvi novērtē tādu studentu pieredzi. Studenti tiek aicināti ne tikai pievienoties esošajiem projektiem, bet arī nākt ar savām idejām un to īstenošanai izmantot prototipēšanas, robotikas, elektronikas un visas pārējas TSI laboratorijas. Varbūt kādreiz šajās laboratorijās piedzims arī ierīce, kas sniegs savam izgudrotājam biznesa panākumus.
Ņikita Fatunovs kādreiz smēlās iedvesmu par elektroniku no savām mūzikas nodarbībām, skatoties kā paziņas savām rokām pielāgo mikrofonu skaņu, remontē skaļruņus un “no vienas podziņas un dažiem vadiem rada mūzikas instrumentu”. Bet šobrīd viņš vēl nav pārliecināts, kurā jomā pielietos TSI iegūtas zināšanas. Varbūt, izgudros kādu inovatīvu putekļusūcēju. Varbūt ies pavisam citā virzienā, jo programmas “Elektronika” absolventi var strādāt tik dažādās jomās kā programmēšana, robotika, telekomunikācijas, datoru drošība un daudzas citas. “Viss ir atkarīgs no manis. Protams, jebkurā jomā vajadzēs daudz mācīties arī patstāvīgi. Jebkurā gadījumā TSI studiju vide ir veidotā tā, ka palīdz attīstīties: ir gan materiālais aprīkojums laboratorijās, gan pasniedzēju un ekspertu atbalsts. Un nav jāgaida, kad esi jau pēdējo kursu students, var sākt darboties uzreiz”, rezumē Ņikita.
