Covid-19 pandēmija ir ievērojami mainījusi uzņēmējdarbības vidi, paātrinot pāreju uz attālinātu darbu un palielinot organizāciju uzņēmību pret kiberdraudiem. Tradicionālās drošības pieejas, kas koncentrējas uz perimetra aizsardzību, ir bijušas neefektīvas, risinot attālinātās darba vides problēmas. Šajā darbā tiek aplūkotas jaunas riska mazināšanas stratēģijas kiberdraudu novēršanai, koncentrējoties uz nulles uzticamības drošības sistēmu ieviešanu un efektivitāti. Šajā pētījumā tiek izmantotas kvalitatīvas un kvantitatīvās izpētes metodes, tostarp balto dokumentu analīze un ekspertu anketas, lai identificētu nozīmīgus kiberdrošības draudus, kas saistīti ar attālinātu darbu. Tajā novērtēta nulles uzticības principu efektivitāte un pētīta kiberdrošības speciālistu uztvere un izpratne. Rezultāti liecina, ka nulles uzticamības sistēmas ieviešana ievērojami uzlabo organizācijas drošības stāvokli, ieviešot stingras piekļuves kontroles un nepārtrauktu uzraudzību, samazinot tādus riskus kā personas datu pārkāpumi, pikšķerēšanas uzbrukumi un citi kiberdraudi. Turklāt pētījums uzsver nulles uzticības arhitektūru ieviešanas grūtības, piemēram, nepieciešamās kultūras pārmaiņas organizācijās un tehniskās prasības.