LV EN

LĪMENIS

PROGRAMMA

FAKULTĀTE

GADS

VALODA

Attālinātā darba nākotnes nodrošināšana: jaunas kiberdraudu mazināšanas stratēģijas

Covid-19 pandēmija ir ievērojami mainījusi uzņēmējdarbības vidi, paātrinot pāreju uz attālinātu darbu un palielinot organizāciju uzņēmību pret kiberdraudiem. Tradicionālās drošības pieejas, kas koncentrējas uz perimetra aizsardzību, ir bijušas neefektīvas, risinot attālinātās darba vides problēmas. Šajā darbā tiek aplūkotas jaunas riska mazināšanas stratēģijas kiberdraudu novēršanai, koncentrējoties uz nulles uzticamības drošības sistēmu ieviešanu un efektivitāti. Šajā pētījumā tiek izmantotas kvalitatīvas un kvantitatīvās izpētes metodes, tostarp balto dokumentu analīze un ekspertu anketas, lai identificētu nozīmīgus kiberdrošības draudus, kas saistīti ar attālinātu darbu. Tajā novērtēta nulles uzticības principu efektivitāte un pētīta kiberdrošības speciālistu uztvere un izpratne. Rezultāti liecina, ka nulles uzticamības sistēmas ieviešana ievērojami uzlabo organizācijas drošības stāvokli, ieviešot stingras piekļuves kontroles un nepārtrauktu uzraudzību, samazinot tādus riskus kā personas datu pārkāpumi, pikšķerēšanas uzbrukumi un citi kiberdraudi. Turklāt pētījums uzsver nulles uzticības arhitektūru ieviešanas grūtības, piemēram, nepieciešamās kultūras pārmaiņas organizācijās un tehniskās prasības.

Autors: Jana Kudinova

Vadītājs: Mihails Savrasovs

Līmenis: Maģistrs

Gads: 2024

Darba valoda: Angļu


Automatizēto uzņēmējdarbības procesu integrācija un to ietekme uz MVU Latvijā

Šis maģistra darbs pēta automatizēto biznesa procesu integrāciju mazos un vidēja izmēra uzņēmumos (MVU) Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē, koncentrējoties uz specifisku izaicinājumu un iespēju identificēšanu. Darbs uzsvēra automatizācijas lomu operatīvās efektivitātes uzlabošanā, ļaujot MVU novirzīt vairāk resursu stratēģiskiem un inovatīviem uzdevumiem. Pētījums ir izstrādājis koncepcionālu rīcību modeli un sniedz praktiskus ieteikumus, lai palīdzētu MVU efektīvi integrēt automatizētus procesus.Pirmā nodaļa apkopo digitālo transformāciju (DT) un biznesa procesu automatizāciju (BPA), tostarp robotizēto procesu automatizāciju (RPA). Nākamās nodaļas koncentrējas uz aptauju un interviju analīzēšanu, izmantojot AHP un DMM metodes. Ceturtā nodaļa prezentē biznesu gadījumus BPA integrēšanā MVU, sniedzot piemērus un diskusijas par sekām. Piektā nodaļa ievieš rīcību modeli turpmākām BPA iniciatīvām un sniedz praktiskus ieteikumus uzņēmumiem, kas integrē BPA. Galvenās atziņas un secinājumi norāda uz to, ka, kaut arī automatizācija nodrošina ievērojamas efektivitātes un izmaksu samazinājumus, tās praktiskā ieviešana prasa rūpīgi izstrādātas stratēģijas, kas pielāgotas MVU vajadzībām.

Autors: Jevgeņija Fatunova

Vadītājs: Soltani Mohammad

Līmenis: Maģistrs

Gads: 2024

Darba valoda: Angļu


INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IETVARS ES ILGTSPĒJAS ZIŅOŠANAI

ANOTĀCIJAMaģistra darbs “Informācijas sistēmas ietvars ES ilgtspējas ziņošanai”. Darba autore Sanita Bringmane, zinātniskais vadītājs Profesors Dr. Habil.sc.ing. Igors Kabaškins. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt ilgtspējas ziņošanas sistēmas ietvaru, kuru uzņēmumi un organizācijas var izmantot sistēmas izstrādāšanai un ieviešanai. Maģistra darbā piedāvātais ilgstpējas ziņošanas sistēmas ietvars var kalpot kā pamats sistēmas izstrādei, palīdzot uzņēmumiem vadīt sarežģīto ilgtspējas ziņošanas procesu. Maģistra darbs sastāv no 4 daļām, darbā ietverts ESRS standartu prasību un kritēriju apkopojums, un detalizēta informācija par ziņošanas galvenajām tēmām: Vides, Sociālajiem un Pārvaldības faktoriem. Tam seko infromācija par ziņošanas sistēmu veidiem, lietošanas sistēmu diagramma, ilgstējas sistēmas ietvars un sistēmas arhitektūras izklāsts. Darbā iekļauta arī ceļa karte sistēmas ieviešanai, un darba noslēgumā ir praktiskais piemērs par vides datu ilgstpējas ziņošanas pieejas skaidrojumu, pielikumā pievienoti iespējamie aprēķinu piemēri uzņēmumam, kā arī secinājumi darba noslēgumā.

Autors: Sanita Bringmane

Vadītājs: Igors Kabaškins

Līmenis: Maģistrs

Gads: 2024

Darba valoda: Angļu


Personiskās informācijas pārvaldībā izmantojot Adaptīvās informācijas sistēmas

Mūsdienās cilvēkiem ir grūtības organizēti un efektīvi apstrādāt savu personisko informāciju. Vidēji lietotājs patērē aptuveni 74 Gb dienā (Heim, 2017), kas veicina informācijas pārslodzi un ierobežo informācijas apjomu, ko cilvēka prāts spēj apstrādāt.Cilvēka unikalitātes dēļ visiem cilvēkiem ir dažādas informācijas preferences. Adaptīvās informācijas sistēmas (AIS) ir salīdzinoši jauns pētniecības virziens informācijas zinātnes, cilvēka un datora mijiedarbības un mākslīgā intelekta krustcelēs. Tā ir alternatīva tradicionālajai "viens izmērs der visiem" pieejai informācijas sistēmu izstrādē.Ņemot vērā, ka informācijas pārslodze ir lietotāja personiska problēma, AIS ļauj iekļaut adaptācijas procesu informācijas sistēmā, aktivizē pastiprināšanas mācīšanos zināšanu veidošanai par lietotāja uzvedību informācijas apstrādē. Kā nākamo soli apkopotās zināšanas AIS izmanto pašpielāgošanās izmaiņu veikšanai sistēmas iekšienē ar galīgo mērķi samazināt informācijas pārslodzi.Šajā pētījumā tika piedāvāts jauns veids, kā apstrādāt un kontrolēt informācijas pārslodzi, izmantojot AIS, kam ir jāņem vērā un jāpielāgojas lietotāja personīgajai pieredzei personas informācijas apstrādē.

Autors: Sergejs Paškovskis

Vadītājs: Boriss Mišņevs

Līmenis: Maģistrs

Gads: 2024

Darba valoda: Angļu

Table View
Text View