Efektivitātes uzlabošana un pakalpojumu diversifikācija SIA "Nikbords" loģistikas uzņēmumā cenu dempinga apstākļos.

Web-aplikacijas izstrāde trenažieru zālei.

Bakalaura darbs ir veltīts unikālas tīmekļa lietojumprogrammas izstrādei sporta zālei, kas būtu konkurētspējīga Latvijas tirgū. Projekta ietvaros tiek izstrādāta tīmekļa lietojumprogramma, kas ietver servera daļu, kas balstīta uz Python valodu, kā arī klienta daļu, izmantojot tādas valodas kā HTML, CSS un JavaScript. Izstrādātās lietotnes galvenās iezīmes ir integrācija ar mākslīgo intelektu ChatGPT un integrācija ar trešās puses lietotni Telegram. Mākslīgais intelekts šajā darbā ir attēlots kā čatbots tehniskais atbalsts, čatbots online treneris, kā arī tiek izmantots, lai izveidotu individuālas treniņu programmas katram klientam.Darba galvenais mērķis ir radīt unikālu produktu, kam nav analogu Latvijas tirgū, kas būtiski uzlabos trenažieru zāles klientu pieredzi un veicinās katra klienta mērķu sasniegšanu. Izstrādes procesa laikā tika veikta testēšana, kas apstiprināja visu aplikācijas komponentu veiksmīgu integrāciju. Pamatojoties uz testēšanas rezultātiem, tiek piedāvāti ieteikumi tālākai tīmekļa lietojumprogrammas attīstībai.

Mainīga Leņķa Ventilatora Lāpstiņu Ieviešana Gāzes Turbīnas Dzinējā

Šajā diplomdarbā tiek pētītas metodes gāzturbīnu dzinēju efektivitātes uzlabošanai, koncentrējoties uz dzinējiem ar augstu apvedceļa koeficientu. Pētījums ir strukturēts ap trim mērķiem: (1) gāzturbīnu dzinēju principu un sasniegumu pārskatīšana, (2) augstas apvedceļa dzinēju konstrukcijas īpatnību un izaicinājumu analīze un (3) mainīga leņķa ventilatora mehānisma izstrāde, lai optimizētu sniegumu.Augstas apvedceļa dzinēju detaļu un to priekšrocību analīze, vienlaikus risinot siltuma pārvaldības un dzesēšanas problēmas. Pētījumā veiksmīgi piedāvāts konceptuāls dizains mainīga leņķa leņķa ventilatoram, demonstrējot tā spēju pielāgoties dažādiem lidojuma apstākļiem un uzlabot kopējo dzinēja efektivitāti.Rezultāti liecina, ka novatorisku dzesēšanas, blīvēšanas tehnoloģiju integrēšana un uzlabotas vadības sistēmas var ievērojami uzlabot veiktspēju. Piedāvātais mainīga leņķa ventilatora mehānisms uzrāda daudzsološus rezultātus dzinēja efektivitātes optimizēšanā. Šajā darbā secināts, ka šo sasniegumu ieviešana var panākt ievērojamu gāzturbīnu dzinēju efektivitātes pieaugumu, veicinot aviācijas tehnoloģiju attīstību. Turpmākajos pētījumos jāturpina uzlabot šos risinājumus un izpētīt papildu metodes dzinēja veiktspējas uzlabošanai.

Vispārējo transporta izmaksu aprēķināšana kravu autopārvadājumiem Baltijas jūras reģionā

Šī autotransporta izmaksu aprēķināšanas problēma Baltijas jūras reģionā ir svarīga, lai optimizētu kravu piegādes izdevumus vietējos transporta un ražošanas sektoros. Pētījumā ir iekļauts plašāks ekonomisko un loģistikas faktoru klāsts, kas pārsniedz ierastos fiziskā attāluma un ceļojuma laika rādītājus, izmantojot vispārējās transporta izmaksas(GTC).Ir noteikti svarīgi faktori, piemēram, ģeodēziskie un ceļa attālumi, ceļojuma laiki, degvielas patēriņš, darbaspēka izmaksas, ceļa nodevas un citas pieskaitāmās izmaksas. Mēs izmantojam unikālu datu kopu, kas analizē braucienus starp centroīdiem katrā NUTS-2 reģionā. Pētījums apstiprina GTC modeli, salīdzinot aprēķinātās izmaksas ar noteiktajām datu bāzes vērtībām. Regresijas analīze atklāj galvenos faktorus, kas ietekmē transporta izmaksas, piemēram, ceļa attālumu, ceļa ilgumu un ceļa nodevas. Tīkla analīze tiek izmantota, lai kartētu maršrutus reģionā, koncentrējoties uz tādu ceļu atrašanu, kas ir gan rentabli, gan laika ziņā efektīvi. Analīze parāda, kā nelielas izmaiņas maršrutos var lielā mērā ietekmēt izmaksas un efektivitāti.Visbeidzot, šī tēze veicina zināšanas par kravu autotransporta izmaksām Baltijas jūras reģionā, piedāvājot vērtīgu ieskatu politikas veidotājiem un loģistikas uzņēmumiem.

Robota manipulatora tālvadība, izsekojot cilvēka rokas kustībām un žestiem

This work aims at the design of a telecontrol system for a manipulator robot using hand gestures and poses. It will include a library of gestures in order to interpret hand gestures and send commands to the robot. This approach would facilitate and speed up the interaction with robotic systems, making minimum complex input devices and extensive training requirements necessary.